Vatikāns: atklāt Kristu bezpajumtnieku un klaidoņu sejās
“Kristū un ar Baznīcu, kalpot cilvēkiem bez pastāvīgas mājvietas” – tāda bija pirmās
starptautiskās bezpajumtnieku pastorālajai aprūpei veltītās tikšanās tēma. Saiets
notika 26. un 27. novembrī Vatikānā. To organizēja Pontifikālā Migrantu un ceļotāju
pastorālās aprūpes padome. Klātesoši bija bīskapu konferenču pārstāvji no 28 pasaules
valstīm, reliģiozie, Maltas ordeņa, kā arī jauno ekleziālo kustību locekļi. Šī gada
18. februārī Vatikānā tika publicēts tikšanās gala dokuments.
Minētās padomes
prezidents kard. Renato Martino atzīmēja, ka dalībnieku kuplā klātbūtne liecina par
bezpajumtnieku problēmas aktualitāti visā pasaulē. Taču šī problēma nav jauna. Tā
ir pastāvējusi kopš tā laika, kad mūsu pirmie vecāki tika izraidīti no Paradīzes.
Kristieši visos laikos ir rūpējušies par nabagiem un bezpajumtniekiem. Kardināls norādīja,
ka, pat ja Evaņģēlijs nesniedz tiešu problēmas atrisinājumu, par mūsu rīcības mērauklu
jābūt mīlestībai uz tuvāko, kurā jāsaskata paša Kristus attēls. Tādā veidā kalpošana
bezpajumtniekiem kļūst par „dziļu Dieva mīlestības pret cilvēci izpausmi”.
Arhib.
Agostino Marketo atgādināja, ka, runājot par bezpajumtniekiem, vienmēr reizē saskaramies
ar cilvēka pamattiesību aizsardzības problēmu. Dzīves vietas trūkums saistās ar nabadzību
un atstumšanu. Tāpēc bezpajumtnieku vajadzības prasa skaidru atbildi gan cilvēciskā,
gan ekleziālā plāksnē. Jādara visu iespējamo, lai ne tikai palīdzētu cilvēkam materiāli
un atbildētu viņa pamatvajadzībām, bet arī – aizsargātu bezpajumtnieka personas cieņu.
Tikšanās noslēguma dokumentā norādīts, ka morālo vērtību atmešana izjauc sabiedrībā
līdzsvaru. Sabiedrībai jāveido palīdzības „tīkli” bezpajumtnieku atbalstam. Jārūpējas,
lai tie varētu atrast sev piemērotu darbu un mājvietu, kā arī, lai būtu pieejama medicīniskā
aprūpe. Baznīcas darbībai jābalstās uz pamatpatiesību, ka bezpajumtniekos ir klātesošs
cietējs un augšāmcēlies Kristus. Sekojot Jēzus piemēram, jācenšas viņos ieklausīties,
uzticēties viņiem un veidot kontaktus. Tāpēc Baznīca ir aicināta iziet bezpajumtniekiem
pretī uz ielām.
Nepieciešama sadarbība starp dažādām ekleziālajām institūcijām,
kā arī – sadarbība ar laicīgo varu. Bezpajumtniekos jāsaskata pēc Dieva attēla un
līdzības radītas personas. Lai palīdzētu grūtības nonākušajiem cilvēkiem, vispirms
ir svarīgi iepazīt viņu realitāti. Pontifikālā Migrantu un ceļotāju pastorālās aprūpes
padome veido sarakstu ar tām organizācijām, kas nodarbojas ar bezpajumtniekiem, lai
tādā veidā veicinātu apmaiņu, savstarpēju komunikāciju un palīdzības koordināciju.