Vatikānā publicēta lūgšanas par ebrejiem teksta jaunā versija

Benedikta XVI veiktā Lielās Piektdienas liturģijā lietotās lūgšanas par ebrejiem teksta izmaiņa izsauca sabiedrībā neizpratni un kritiku. Priesteri, kuri līdz šim lietoja pirms koncila latīņu misāles tekstus, turpmāk Lielajā Piektdienā lūgsies par ebreju tautu, izmantojot jauno lūgšanas tekstu. 4. februārī Benedikts XVI veica izmaiņas 1962. gadā publicētās Romas Misāles tekstā par ebreju tautas atgriešanos.

Jaunās lūgšanas teksts publicēts Vatikāna laikraksta „L’Osservatore Romano” 6. februāra numurā. Lūgšanas jaunais variants ir šāds: „Oremus et pro Judaeis... „Lūgsimies par ebrejiem, lai Dievs, mūsu Kungs, apgaismo viņu sirdis, lai viņi pazītu Jēzu Kristu, kurš ir visu cilvēku Pestītājs. Lūgsimies. Locīsim ceļus. Piecelieties. Visvarenais, mūžīgais Dievs, Tu vēlies, lai visi cilvēki tiktu atpestīti un nonāktu līdz patiesības atklāšanai, dari, lai tad, kad visas tautas ienāks Tavā Baznīcā, arī Izraēlas tauta tiktu atpestīta. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.”

Atgādinām, ka pāvests Jānis XXIII izmainīja 1962. gadā publicētās lūgšanas tekstu par ebreju atgriešanos. No tā viņš izsvītroja kontroversiālus vārdus, piemēram, „pro perfidis Judaeis” – „par neuzticīgajiem ebrejiem”. Tomēr lūgšanas tekstā palika tādi izteicieni kā „lai no viņu sirdīm tiktu noņemts aizsegs”, „šīs tautas aklums”, „lai no tumsas tā tiktu atpestīta”. Pēc pāvesta Pāvila VI veiktās liturģiskās reformas tika ieviests jauns lūgšanas tekts, kas skaidri atklāja, ka Dievs nekad nav atstājis savu izvēlēto tautu.

2007. gada 7. jūlijā Benedikts XVI ar Motu proprio, kas sākas ar vārdiem „Summorum Pontificum”, atļāva lietot 1962. gadā izdoto latīņu Misāli. Par šo atļauju ieintersētas ir tikai nelielas ticīgo grupas. Kā zināms, šī lūgšana ebreju starpā izsauca neapmierinātību. Lai novērstu domstarpības, pāvests nolēma izmainīt tekstu.

"Izmainītais lūgšanas teksts rada šķēršļus ebreju un kristiešu dialoga turpināšanai” – intervijā laikrakstam „Corriere della Sera” sacīja Romas virsrabīns Rikardo Di Senji. Lai gan lūgšanas teksta jaunajā versijā vairs nav atsauces uz ebreju aklumu, tajā joprojām saglabāts tiešs aicinājums pievērst ebrejus kristietībai, tādā veidā, „apdraudot pēdējos gadu desmitos panākto progresu abu reliģiju attiecībās” – norādīja Di Senji.

sk/rv/L'Osservatore Romano