Benedikts XVI par sv. Augustīna mācības aktualitāti
Vispārējā audiencē, kas 16. janvārī notika Pāvila VI zālē, piedalījās vairāki tūkstoši
svētceļnieku no daudzām valstīm. Bija ieradusies arī Romas universitātes „La Sapienza”
studentu grupa. Viņi skandēja saukļus: „Brīvība” un „Mēs esam kopā ar pāvestu”. Uz
balta transparenta bija rakstīts: „Ja Benedikts neiet uz La Sapienza, tad La Sapienza
nāk pie pāvesta!” „Pateicos par jūsu klātbūtni un solidaritāti” – teica Benedikts
XVI, uzrunājot jauniešus. Intervijā kāds no studentiem teica: „Pasaulē ir trīs vietas,
kuras pāvests nedrīkst apmeklēt. Tās ir: Maskava, Pekina un mūsu universitāte”.
Vispārējās
audiences noslēgumā Benedikts XVI atgādināja, ka piektdien, 18. janvārī, sāksies Lūgšanu
nedēļa par kristiešu vienotību. Šogad atzīmēsim tās 100. gadskārtu. Datumus no 18.
līdz 25. janvārim 1908. gadā izvēlējās anglikāņu mācītājs Pols Vatsons kopā ar savu
draugu Spenseru Džounsu. Vienotība nav domāta tikai tiem, kas ārēji redzamā veido
seko Jēzum. Tā tiek piedāvāta visiem, kas cenšas respektēt un mīlēt citādi domājošos
un meklē, kā dzīvot patiesībā.
Lūgšanas nedēļas par kristiešu vienotību tēma
ir sv. Pāvila aicinājums tesalonikiešiem: „Lūdzieties bez mitēšanās”. Ar šiem vārdiem
vēršos pie visiem ticīgajiem. Jā, ir nemitīgi jālūdzas, lai Dievs dāvā Kristus mācekļiem
vienotības dāvanu. Lai Svētais Gars mudina mūs aktīvi meklēt un veicināt vienotību,
kopīgi apliecinot, ka Jēzus ir pasaules vienīgais Pestītājs - aicināja pāvests.
Romas
diecēzes ģenerālvikārs kard. Kamillo Ruini aicina Mūžīgās pilsētas iedzīvotājus svētdien,
20. janvārī, ierasties sv. Pētera laukumā, lai apliecinātu savu solidaritāti. Speciālā
vēstījumā viņš paskaidroja, ka šīs manifestācijas mērķis ir būt kopā ar Svēto tēvu
un apliecināt viņam cieņu un mīlestību. Profesoru un studentu protestu dēļ pāvestam
nācās atcelt ceturtdien paredzēto vizīti Romas universitātē „La Sapienza”. „Šis notikums
ir sāpīgs trieciens visai mūsu pilsētai un Baznīcai” – teica kardināls Ruini.
„Kristietim
nav jāpadodas, bet jācenšas palīdzēt citiem” – teica Benedikts XVI. Uzrunājot audiences
dalībniekus, pāvests norādīja uz grūtībām, kādas nācās pārvarēt Hiponas bīskapam.
Kad lasām sv. Augustīna darbus, rodas iespaids, ka to autors ir mūsdienu cilvēks,
draugs, kas uzrunā mūs ar savu dziļo un skaisto ticību – atzina pāvests. Hiponas bīskaps
mani uzrunā caur vēstulēm, kurās atklāju no Kristus izplūstošās ticības skaistumu.
Sv.
Augustīns savas dzīves pēdējos gadus veltīja meditācijām un Svēto Rakstu studijām.
Šajā laikā viņš uzrakstīja daudzas grāmatas, komentārus un vēstules. Norādīja uz herētiķu
maldiem. Centās panākt mieru Ziemeļāfrikas reģionā. Stiprināja Hiponas iedzīvotāju
ticību un cerību, aicināja tos dzīvot saskaņā ar Dieva likumu. Atgādināja, ka novecojošās
pasaules priekšā Evaņģēlijs ir aktuāls un jauns, tāpat kā Kristus ir jauns. Viņš aicināja
bīskapus un priesterus, neraugoties uz draudošajām briesmām un barbaru uzbrukumiem,
saglabāt uzticību Kristum un Baznīcai. Pilsētas, kurā atradās bīskapa sēdeklis, iekarošana
sakrita ar sv. Augustīna nāvi. Apzinoties savas dzīves noslēguma tuvošanos, pēdējos
brīžus viņš pavadīja vientulībā, iegrimis dziļā lūgšanā. Sv. Augustīns nomira 430.
gada 28. augustā. Viņa mirstīgās atliekas tika pārvestas uz Sardīnijas salu, bet vēlāk,
ap 725. gadu, uz Pāviju, kur atdusas līdz šai dienai - skaidroja pāvests.