Francijas Republikas prezidenta Nikolā Sarkozī vizīte Vatikānā

Benedikts XVI audiencē pieņēma Francijas Republikas prezidentu Nikolā Sarkozī un viņa vadīto delegāciju. „Svētais tēvs, jūs ļoti labi runājat franciski” – teica prezidents. Starptautiskās politiskās aktualitātes, situācija Tuvo Austrumu un pasaules dienvidu reģionos, savstarpējo attiecību stiprināšana – tie bija sarunas galvenie temati. Tikšanās ilga aptuveni 25 minūtes. Vizītes noslēgumā notika dāvanu apmaiņa. Nikolā Sarkozī pāvestam uzdāvināja savu nesen publicēto grāmatu „Republika, reliģijas, cerība”. Savukārt Benedikts XVI savam viesim pasniedza pontifikāta piemiņas sudraba medaļu. Pēc tam prezidents Sarkozī tikās ar Vatikāna valsts sekretāru kard. Tarčisio Bertone un apmeklēja sv. Pētera baziliku. Viņš brīdi uzkavējās pie pāvesta Jāņa Pāvila II kapa.

Nikolā Sarkozī ir dzimis 1955. gada 28. janvārī Parīzē. Francijas divdesmit trešais prezidents ir harizmātisks politiķis. Viņš izceļas jau ar savu franču politiķim netipisko izcelsmi. 1945. gadā Nikolā tēvs, ungāru grāfs Pals Šarkozi, bēga no savas pils pie Budapeštas, lai glābtos no padomju armijas. Francijā Pals Šarkozi nomainīja vārdu un kļuva par Polu Sarkozī. Viņš apprecējās un 1955. gadā ģimenē piedzima Nikolā. Pēc četriem gadiem tēvs aizgāja no ģimenes. Nikolā vectēvs no mātes puses bija kristīts ebrejs, emigrants no Grieķijas un toreizējā Francijas prezidenta de Gola dedzīgs piekritējs. Vectēva ietekmē 19 gadīgais Nikolā iestājās Apvienībā par republikas atbalstu, kas bija viena no gollistu partijām. Vēlāk viņš aktīvi piedalījās partijas kandidāta Žaka Širaka prezidenta vēlēšanu kampaņā.

28 gadu vecumā Nikolā Sarkozī kļuva par nelielas pilsētas mēru un palika šajā amatā veselus divdesmit gadus. Pēc savas iecelšanas mēra amatā Sarkozī karjera gāja uz augšu, un viņš iekļuva valdībā. Viss ritēja labi līdz brīdim, kamēr kārtējās prezidenta velēšanās viņš atbalstīja nevis Širaku, bet premjeru Eduāru Baladūru — citas partijas pārstāvi, kura reitings bija daudz augstāks nekā Širakam. Tomēr uzvarēja Širaks un septiņus gadus Sarkozī zaudēja savu vietu valdībā. Bija jāgaida līdz nākošajām velēšanām, kurās viņš atbalstīja Širaku. Atkārtoti ievēlētais Širaks atkal Sarkozī uzaicināja valdībā, kurā viņš pildīja iekšlietu ministra pienākumus.

Francijā dzīvo gandrīz 61 miljons iedzīvotāju, no kuriem 46 520 000 ir katoļi (76,6%). Valsts teritorija sadalīta 98 arhidiecēzēs un diecēzēs. Tās vada 184 bīskapi. Pastorālo darbu veic 21 550 priesteri, 1 962 pastāvīgie diakoni un aptuveni 70 000 katehētu.

20. decembra pēcpusdienā Francijas valsts vadītājs ieradās sv. Jāņa Laterāna bazilikā, lai piedalītos kard. Kamillo Ruini vadītājā Svētajā Misē. Klātesoši bija Vatikānā akreditētie valstu vēstnieki, franču kardināli un bīskapi. Pēc lūgšanas Nikolā Sarkozī teica uzrunu. Pāvests un prezidents tiksies nākamā gada rudenī. Kā zināms, Benedikts XVI ieradīsies vizītē Francijā, lai piedalītos Dievmātes parādīšanās Lurdā 150 gadu jubilejas svinībās. Francijas prezidents Sarkozī šodien tikās arī ar Itālijas valsts vadītāju Džordžo Napolitano un premjerministru Romano Prodi.

sk/RV