Decembrī Baznīca tīcīgos aicina lūgties: lai sabiedrība ņemtu savu rūpju centrā
visus, ko ir skārusi AIDS slimība, īpaši bērnus un sievietes, un lai Baznīca palīdzētu
viņiem sajust Kunga mīlestību.
Vēstījumā Pasaules Dienai cīņā ar
AIDS, 2005. gada 1. decembrī, kard. Havjērs Lozano Barragans atgādināja, ka visi ir
aicināti apzināti un dedzīgi iesaistīties cīņā ar šo sērgu un atbalstīt slimniekus.
Sevišķa atbildība jāuzņemas valdībām un tiem, kuri šajā jomā darbojas tiešā veidā.
Saskaņā ar statistiku, pirms diviem gadiem HIV inficēto personu skaits pasaulē sasniedza
40,3 miljonus. Turklāt 2,3 miljoni bija jaunāki par 15 gadiem. Labākais veids kā izsargāties
no inficēšanās, ir drošības pasākumu ievērošana – norādīja kardināls. Jāzina, ka inficēties
ar HIV var tikai no inficētas personas bioloģiskajiem šķidrumiem, proti, asinīm, dzimumorgānu
izdalījumiem un mātes piena, ja tie nonāk otras personas asinsritē caur bojātu ādu
vai gļotādu. Visbiežāk inficēšanās notiek dzimumattiecību ceļā. Līdz ar to, vienīgā
iespēja, kā droši pasargāt sevi gan no HIV infekcijas, gan arī dažādām citām seksuāli
transmisīvām slimībām, ir atturēties no gadījuma dzimumsakariem, pataupīt seksuālo
tuvību tās pilnvērtīgai izdzīvošanai laulībā, ģimenes ietvaros. Svarīgi apzināties
šīs tuvības patieso jēgu: tā ir auglīgas mīlestības pilnīgā izpausme starp vīrieti
un sievieti, kurus vieno nešķiramās laulības saites. Tāpēc drošības pasākumiem vispirms
būtu jāsaistās ar ģimenes saišu stiprināšanu un atbilstošu audzināšanas darbu.
Savukārt,
misiju nodomā šajā mēnesī Baznīca lūgšanā piemin Āzijas tautas: lai Dieva Dēla
Iemiesošanās, ko Baznīca svin Ziemassvētkos, palīdzētu Āzijas kontinenta tautām iepazīt
Jēzu, Dieva sūtīto, Vienīgo pasaules Pestītāju.
Uzrunājot Āzijas Asamblejas
dalībniekus 2004. gadā, pāvests Jānis Pāvils II atgādināja, ka visiem Kristum ticīgajiem
jādzīvo saskaņā ar savu ticību, sekojot svēto un mocekļu paraugam, kuri ticību apliecināja
ar savām asinīm. Vienīgi šāds Evaņģēlija sludināšanas veids gan Āzijā, gan arī citur
būs auglīgs. Vietās, kur cilvēki cieš, kur ir ierobežota viņu reliģiskā brīvība, ticīgajiem
jāliecina klusībā ar savu dzīvi, nesot savu krustu un sekojot cietējam Kristum. Ticīgo
skaits Āzijā nav liels. Baznīca tur ir “mazs ganāmpulks”. Taču tādēļ nav jāļaujas
mazdūšībai, jo evaņģelizācijas darba auglīgums ir atkarīgs nevis no skaitļiem, bet
no mūsu ticības lieluma un uzticības Kristum.