Pāvests aicina jaunatni raudzīties uz Jaunavu Mariju kā uz cerības zvaigzni

8. decembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkos, pāvests skaitīja lūgšanu „Kunga eņģelis” kopā ar ticīgajiem, kas bija pulcējušies sv. Pētera laukumā, bet pēcpusdienā apmeklēja kolonnu ar Jaunavas Marijas statuju Spānijas laukumā.

Ielūkosimies pāvesta teiktajā pirms lūgšanas „Kunga eņģelis”. „Ejot Adventa gājumu, mūsu priekšā mirdz Bezvainīgās Marijas – drošas cerības un mierinājuma zvaigzne,” sacīja Benedikts XVI. „Lai sasniegtu Jēzu, kas ir patiesā gaisma, saule, kas ir izkliedējusi vēstures tumsu, ir nepieciešama gaisma, kas mums ir vistuvāk. Tie ir cilvēki, kas atstaro Kristus gaismu un apgaismo ceļu, kas mums jāiet,” piebilda pāvests. Viņš teica arī, ka viens no visgaišākajiem cilvēkiem ir Marija. Kurš gan vairāk par viņu var kalpot mums par cerības zvaigzni, par auroru, kas ir pasludinājusi pestīšanas dienu? (sal. Enc. Spe salvi, 49). Tāpēc Baznīcas liturģija šodien, neilgi pirms Ziemassvētkiem, aicina svinēt Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus – Dieva žēlastības noslēpumu, kas Pestītāja Māti jau no pirmā eksistences brīža ir pasargājis no jebkādas saskarsmes ar sākotnējo grēku.

Pāvests domās kavējās pie mūsdienu jaunatnes, kas aug vidē, kuru piesātina dažnedažādi vēstījumi ar neīstu, falsificētu laimes modeļu piedāvājumiem. Šie puiši un meitenes ir pakļauti cerības zaudēšanas riskam. Viņi bieži vien kļūst par bāreņiem, kam trūkst patiesās mīlestības, kura var piepildīt dzīvi ar nozīmi un prieku.

Benedikts XVI kārtējo reizi atcerējās savu priekšgājēju Jāni Pāvilu II, kurš mūsdienu jaunatnei piedāvāja raudzīties uz Mariju kā uz „skaistās mīlestības Māti”. Svētais tēvs turpināja: „Ne mazums piemēru liecina par to, ka pusaudži, jaunieši un pat bērni ir krituši par upuriem mīlestības degradācijai. Viņus ir apmānījuši pieaugušie, kuri ir zaudējuši kaunu un sirdsapziņu. Melojot sev un viņiem, šie pieaugušie iemāna viņus patēriņa labirintos. Pat vissvētākās realitātes, tādas kā cilvēka ķermenis, kas ir mīlestības un dzīvības Dieva svētnīca, kļūst par patēriņa objektu, un tas tiek darīts aizvien agrāk, nesasniedzot pat pusaudža gadus. Cik bēdīgi ir, ja bērni zaudē izbrīnu, visskaistāko jūtu cēlumu, ķermeņa cieņas vērtību, cilvēka neizmērojamā noslēpuma izpausmi!”

Pāvests piebilda, ka par visu to domāt liek Marija – Bezvainīgā, par kuras skaistumu un svētumu domājam šais svētkos. Mirdams krustā, Jēzus viņu novēlēja Jānim un visiem mācekļiem (sal. Jņ 19,27), un kopš tā brīža viņa kļuva par Māti, par cerības Māti, visai cilvēcei.

Uzrunas noslēgumā pāvests atgādināja, ka šodien, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkos Lurdas mariāniskajā svētnīcā tiek atklāta 150. gadskārta kopš viņas parādīšanās Masabielles grotā. Svētais tēvs vērsās pie Jaunavas Marijas ar šādu jaunajā enciklikā Spe Salvi iekļautu lūgšanu: „Neaptraipītā Jaunava, Jūras Zvaigzne, mirdzi pār mums un rādi mums ceļu!” (50).

Pēcpusdienā, pulksten 15 un 45 minūtēs Benedikts XVI devās uz Spānijas laukumu. Pa ceļam viņš apstājās pie Vissvētās Trīsvienības baznīcas, bet pulksten 16 un 15 minūtēs ieradās pie Jaunavas Marijas kolonnas Spānijas laukumā. Atgādināsim, ka šī kolonna tika uzstādīta 1854. gada 8. decembrī – tai pašā dienā, kad pāvests Pijs IX konstitūcijā Ineffabilis Deus pasludināja dogmu par Jaunavas Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu.

iš