24. novembrī, Kristus Karaļa svētku priekšvakarā, Vatikānā, Benedikts XVI vadīs konsistoriju,
kura laikā Kardinālu kolēģijā tiks uzņemti 23 jauni kardināli. Svētdien, 25. novembrī,
Sv. Pētera laukumā, pāvests kopā ar jaunajiem kardināliem celebrēs svinīgu Euharistiju
un pasniegs viņiem kardināla gredzenu.
Jēdziens ‘konsistorijs’ nāk no latīņu
vārda consistorium, kas tulkojumā nozīmē – sēde, asambleja vai padome. Agrākos
laikos šo apzīmēju attiecināja uz Romas imperatoru kopsapulcēm. Vēlāk tas tika ieviests
Baznīcas terminoloģijā. Konsistorijs ir notikums, kas atklāj universālās Baznīcas
misijas nozīmi. Visās pasaules malās tā sludina Kristus Labo vēsti. Kardinālu kopsapulces
notiek Vatikānā, tās sasauc pāvests. Jānis Pāvils II sava pontifikāta laikā sasauca
deviņas šādas kopsapulces. Viņš atjaunoja Kardinālu kolēģiju, saskaņā ar Vatikāna
II koncila un pāvesta Pāvila VI ieteikumiem.
Šobrīd Kardinālu kolēģijā ir
178 kardināli, no kuriem 103 ir balsstiesīgi, pārējie 75 ir vecāki par astoņdesmit
gadiem. Vislielākais kardinālu skaits ir Eiropā – 91, Centrālajā un Dienvidamerikā
– 30, Āzijā – 19, Ziemeļamerikā – 18, Āfrikā – 16, Okeānijā – 4 kardināli.
Viņu
apģērba purpursarkanā krāsa norāda uz caritas Christi, Kristus mīlestību, tādā
veidā pasvītrojot aicinājuma nozīmi. Kardināli ir aicināti kvēli mīlēt Kristu, Baznīcu
un visu cilvēci. Ar savu dzīves piemēru viņi sludina pasaulei Dievu, kas ir Mīlestība,
veicina Baznīcas vienību un aicina ticīgos rūpēties par trūkumcietējiem un mazajiem.