Irākas kristieši dzīvo bailēs, taču ekumeniski ir solidāri

Pirms amerikāņu karaspēka ierašanās Irākā, 2003. gada martā, valstī dzīvoja 700 tūkstoši kristiešu. Pašlaik apmēram puse no viņiem ir izceļojuši – daudzi devušies uz tuvumā esošo Jordāniju, Sīriju vai Libānu. Palicēji Bagdādē vai Mosulā spiesti dzīvot pastāvīgās bailēs – aģentūrai Apic pastāstīja Bagdādes latīņu rita arhibīskaps Žans Benžamins Sleimans. Galvaspilsētas kristiešu kvartālā vairs nav iespējama droša pārvietošanās nemitīgi notiekošo laupīšanu un atentātu dēļ. Kaldiešu dievnami ir slēgti. Dažās vietās fundamentālisti noņēmuši no reliģiskā kulta celtnēm krustus.

Bassorā kristiešu skaits pavisam neliels. Tur vairs nav sava bīskapa. Doras kristieši bija spiesti atstāt savas mājas, nebūdami tiesīgi ņemt līdzi neko no savas iedzīves. Tie, kuri var, tie dodas prom. Taču ne visi to var atļauties, daudzi ir ļoti nabadzīgi. Runājot par jauno valsts konstitūciju, arhibīskaps atzina, ka jauninājums attieksies uz Irāku kā arābu zemi. „Tiek runāts par sirdsapziņas brīvību, un tas ir būtiski, bet tai pat laikā, šo jautājumu pārklāj pants, kurā teikts, ka katrs likums, kas ir pretrunā ar Šaria likumu, nav nekas. Tas nozīmē, ka kristieši atkal nonāks ‘aizsargājamo’ statusā”, teica Sleimans. Viņš izteica cerību, ka cilvēktiesību jautājums Irākā tomēr tiks ņemts vērā. Attiecībā uz dažādu kristiešu savstarpējām attiecībām, viņš pasvītroja, ka tās šajā valstī ir ļoti labas.

je/RV