Benedikta XVI katehēze par Afrāta personību un mācību

Vispārējā audiencē, kas notika sv. Pētera laukumā, piedalījās aptuveni 30 000 svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies arī daži ticīgie no Latvijas. Benedikts XVI pauda nemieru par Somālijas likteni: "Pienāk satraucošas ziņas par nestabilo humanitāro stāvokli Somālijā, īpaši Mogadišā, kur valda sociālā nedrošība un nabadzība. Ar dziļu nemieru sekoju notikumu attīstībai. Aicinu vietējās un starptautiskās varas pārstāvjus kopīgiem spēkiem mierīgu sarunu veidā meklēt problēmu atrisinājumu un sniegt nepieciešamo palīdzību šai dārgajai tautai."

Katehēzes mācību pāvests veltīja nelielam ieskatam IV gadsimta kristiešu kopienu darbībai Tuvo Austrumu reģionā. Senā Baznīca sludināja pestīšanu kā izdziedināšanu, pašu Kristu uzskatīja par ārstu, bet grēku par dziļu brūci, ko izdziedināt var vienīgi caur grēku nožēlu. Pāvests pieminēja ceturtā gadsimta rakstnieku Afrātu, kurš uzskatīja, ka karā ievainots karavīrs nekaunās griezties pie gudra ārsta. Tādēļ arī sātana ievainotajiem nevajadzētu kaunēties lūgt gandares zāles, kas viņus izdziedinās.

Ticīgais ir aicināts dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju, nest savu krustu un sekot Kristum. Mācekļa lielākais tikums ir pazemība – skaidroja pāvests. Afrāts bija mūks un bīskaps. Iespējams, ka viņš nomira mocekļa nāvē Persijas karaļa vajašanu laikā ap 345. gadu. Laikā, kad Romā imperators Konstantīns atļāva ticīgajiem brīvi praktizēt kultu, Persijā valdīja naidīgs noskaņojums pret kristietību. IV gadsimta sīriešu kopiena – atgādināja Benedikts XVI – reprezentēja semītisko pasauli, kas deva Bībeli. Tā bija Baznīca, kur askētismam un monaheismam bija svarīga loma teoloģijas un garīguma attīstībā.

Afrāts uzrakstīja 23 rakstus par dažādam kristīgās dzīves tēmām, piemēram, ticību, mīlestību, gavēni, pazemību, lūgšanu, askētisko dzīvi, kā arī par attiecībām starp jūdaismu un kristietību, starp Veco un Jauno Derību. Viņš tiek uzskatīts par Vecās un Jaunās Derības Svēto Rakstu mācekli – skaidroja pāvests.

Audiences noslēgumā pie Svētā tēva pienāca "sv. Nikolajs", lai sasveicinātos un pasniegtu dāvanu. Viņš bija tērpies sarkanās drānās un ar mitru galvā. Pareizticīgo Baznīcā godināto sv. Nikolaju daudzās valstīs bērni sauc par Santa Klausu vai Ziemassvētku vecīti.

sk/RV