Pirmais Argentīnas iezemietis tika pasludināts par svētīgu. Indiānis Čeferino 1887.
gada Ziemassvētku naktī saņēma kristības sakramentu no saleziāņu misionāra tēva Domeniko
Milanesio rokām. 11 gadu vecumā lūdza misionāram rast iespēju iegūt izglītību, lai
pēc tam mācītu savu tautu. 1897. gadā Čeferino tika uzņemts saleziāņu koledžā. Apguva
spāņu valoda un cītīgi mācījās katehismu. Pēc gada saņēma pirmo Svēto Komūniju un
nedaudz vēlāk – iestiprināšanas sakramentu. 1902. gadā viņš smagi saslima. Tika nogādāts
uz Turīnu, vēlāk uz Frascati, Itālijā, ar cerību, ka atgūs veselību un varēs turpināt
studijas uz priesterību. Čeferino Frascati pilsētiņā turpināja izglītību un bija viens
no labākajiem audzēkņiem. 1904. gada septembrī tikās ar pāvestu Piju X.
Veselības
stāvoklim pasliktinoties, 1905. gada 11. maijā Argentīnas iezemietis aizgāja mūžībā,
būdams tikai 18 gadus jauns. Viņa pēdējie vārdi bija: „Lai ir slavēts Dievs un Vissvētākā
Māte! Galvenais, lai tiktu glābta mana dvēsele, kas attiecas uz visu pārējo, lai notiek
Dieva svētā griba”. Tā liecināja bīskaps Kaļjero, kurš līdz pēdējam brīdim bija līdzās
jaunajam semināristam. Sākumā Čeferino tika apbedīts Verano kapsētā, Romā, vēlāk viņa
mirstīgās atliekas pārveda uz Fortina Merčedes kapsētu. 1944. gadā sākās beatifikācijas
process, bet 2006. gadā Svētais Krēsls apstiprināja pirmo brīnumu, kas notika pateicoties
viņa aizbildniecībai. Viņš ir pirmais oficiāli atzītais svētīgais Argentīnas iezemiešu
vidū.