Filozofijas loma cīņā ar islāma fundamentālismu

„Filozofija var būt nozīmīgs līdzeklis, lai veicinātu cīņu ar islāma fundamentālismu”, tā sarunā ar organizāciju „Palīdzība Baznīcai, kas cieš” norādīja Džakartas universitātes filozofijas profesors jezuītu tēvs Francis Magnis Suzeno. Vācu izcelsmes profesors dzīvo un darbojas Indonēzijā jau 40 gadus. Viņš uzskata, ka ir ļoti svarīgi musulmaņus iesaistīt filozofiskajās debatēs, lai, tādā veidā, viņi ieraudzītu islāma reliģiju citā gaismā. „Mums ir vajadzīgi cilvēki ar kritisku un plašu skatījumu uz lietām, īsi sakot, mums ir vajadzīgi filozofi”, pasvītroja tēvs Francis. Pēc viņa domām, jāsaņem drosme un jāiemācās domāt. Tie musulmaņi, kuri studē filozofiju un citas humanitārās zinātnes, ievērojami paplašina savu redzesloku. Francis izteica nožēlu, ka daudzviet rietumos pieaug tendence samazināt līdzekļus humanitāro zinātņu studijām. Tas varētu veicināt islāma fundamentālisma attīstību.

Viņš pastāstīja, ka daudzos Indonēzijas musulmaņos vērojamas bailes par to, ka kristieši varētu būt stiprāki. Tie baidās, ka par viņiem varētu „smieties”, jo, piemēram, kristiešu skolas esot caurmērā labākas. Šīs valsts kristieši parasti ir izglītotāki, taču arī liela daļa musulmaņu ir intelektuāli labi sagatavoti un spēcīgi, un tas ir ļoti būtiski. Jo izglītotāki viņi būs, jo atvērtāki būs dialogam. Profesors uzskata, ka Indonēzijā vērojama attiecību starp kristiešiem un musulmaņiem uzlabošanās. „Ja mēs darbosimies kopā, mēs savā valstī atrisināsim daudzas problēmas ”, viņš teica. Taču šī sadarbība nedrīkst aprobežoties tikai ar diskusijām par reliģiskajiem jautājumiem. Visiem kopā jācīnās, piemēram, pret korupciju sabiedrībā, jāveicina taisnīgākas valsts iekārtas un ekonomikas attīstība.

Indonēzijā vēl joprojām ir ļoti izplatīta nabadzība: gandrīz puse iedzīvotāju spiesti iztikt ar nepilniem diviem ASV dolāriem dienā. Jārod kāds risinājums cilvēktiesību jautājumā, jo militāristi joprojām turpina rīkoties patvaļīgi. Arī šajā ziņā svarīga būtu kristiešu un musulmaņu sadarbība, lai panāktu, ka sabiedrībā netiktu „pieļauta vardarbība”. Lai savu vietu atrastu tādas vērtības kā tolerance un plurālisms. Baznīcas vēl joprojām ir atentātu un uzbrukumu mērķis. Svarīgi, lai turpinās dialoga veicināšana. Būtiski ir arī personīgie kontakti: piemēram, priesteriem vajadzētu uzturēt draudzīgas attiecības ar musulmaņu līderiem. „ Miers nebūs iespējams tik ilgi, kamēr katra puse uzskatīs sevi par upuriem”, teica profesors Magnis Suzeno. Kāds musulmanis viņam reiz esot sacījis: „Kristiešu noslēpumainais spēks slēpjas mīlestībā”. Tieši šo mīlestību Baznīcām jāapliecina visai sabiedrībai. Indonēzijā ir 221 miljons iedzīvotāju. Tā ir ceturtā apdzīvotākā valsts pasaulē. 87 procenti ir musulmaņi, 9 procenti kristieši, no kuriem katoļi – divas trešdaļas.

je/RV