Rūpēm par cilvēka dzīvību no viņa ieņemšanas brīža līdz dabiskajai nāvei jābūt par
katra farmaceita profesionālās darbības pamatuzdevumu. Viņš ir starpnieks starp ārstu
un pacientu – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot Katoļu farmaceitu starptautiskā kongresa
dalībniekus. Pacientu vidū farmaceitiem jāveic audzināšanas darbs, lai medikamentu
lietošana notiktu adekvāti un, sevišķi, jāiepazīstina ar dažu medikamentu izmantošanas
ētisko aspektu. Šajā ziņā nedrīkst būt nejūtīgiem, piemēram, attiecībā uz tādiem līdzekļiem,
kas iznīcina bērnu laika posmā starp tā ieņemšanu un ieligzdošanos vai, kas saīsina
cilvēka dzīvību.
Jāraugās, lai medikamentu lietošana notiktu terapeitiskām
vajadzībām. Bez tam, Svētais tēvs atgādināja, ka nevienu personu nedrīkst izmantot
kā objektu, lai veiktu terapeitiskos eksperimentus. Tos drīkst veikt vienīgi ievērojot
ētiskās pamatnormas. Par rīcības primāro mērķi jāizvirza nevis tikai zinātnes progress,
bet pašas personas labums. Jāatzīst tiesības sekot taisnai sirdsapziņai.
Farmaceiti
nedrīkst, ne tiešā, ne netiešā veidā, piegādāt tādus līdzekļus, ar kuriem tiek veiktas
nemorālas darbības, piemēram, aborts vai eitanāzija – uzsvēra Benedikts XVI. Katoļu
farmaceitiem pāvests novēlēja, lai ticībā un Baznīcas mācībā viņi smeltos gaismu savai
profesionālajai darbībai slimnieku vidū. Viņu pacientiem ir nepieciešams cilvēciskais
un morālais atbalsts, lai tie spētu dzīvot cerībā un rastu aizvien jaunus iekšējus
resursus.