Sievas, mātes un garīgās māsas Celīnas Boženskas beatifikācija

Sv. Jāņa Laterāna bazilikā 27. oktobrī par svētīgu tika pasludināta Kristus Augšāmcelšanās māsu kongregācijas dibinātāja m. Celīna Boženska. Liturģisko ceremoniju vadīja Svētā tēva pārstāvis, Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts kard. Žozē Saraiva Martins.

Celīna dzimusi 1833. gada 29. oktobrī Antovilā, pie Oršas, Polijas austrumu daļā, tagadējā Baltkrievijas teritorijā. Jau agrā bērnībā sajuta aicinājumu uz reliģisko dzīvi, taču, paklausot saviem vecākiem un biktstēva padomam, 1853. gadā noslēdza laulību. Bija izcila sieva un māte četriem bērniem. 1869. gadā pārcēlās uz Vīni, kur nodevās paralizētā vīra aprūpei un bērnu audzināšanai. Kļuvusi par atraitni, 1875. gadā devās uz Romu. Tur no jauna atklāja savu aicinājumu uz garīgo kārtu un kopā ar savu meitu Jadvigu sāka dzīvot saskaņā ar kādas reliģiskās kopienas regulu. 1891. gadā salika svētsolījumus. Šajā laikā oficiāli tika nodibināta Kristus Augšāmcelšanās māsu kongregācija. Tās mērķis ir meiteņu kristīgā audzināšana un sieviešu reliģiski morālā atjaunotne.

Māsa Celīna atvēra mājas Polijā, darbojās Bulgārijā un dažas māsas nosūtīja uz ASV, lai veiktu audzināšanas darbu poļu draudzēs. Romā viņa deva savu ieguldījumu kopienas galvenās mājas celtniecībā. Pēc meitas Jadvigas pēkšņās nāves 1906. gadā, Celīna intensīvi apmeklēja kopienas gan Eiropā, gan Amerikā. 1911. gadā sasauca pirmo ģenerālkapitulu, kuras laikā tika ievēlēta par ģenerālpriekšnieci. Mūžībā aizgāja 1913. gada 26. oktobrī Krakovā.

Pašlaik pasaulē ir 53 institūta mājas ar 500 locekļiem – Argentīnā, Austrālijā, Baltkrievijā, Kanādā, Anglijā, Itālijā, Polijā, ASV un Tanzānijā. Garīguma pamatā ir Lieldienu noslēpums. Kopienas galvenie uzdevumi ir kristīgā audzināšana, slimnieku aprūpe, darbs draudzēs, kā arī dažādi cita veida kalpojumi, kas veicina sabiedrības garīgo un morālo augšāmcelšanos.

Māsas Celīnas un kongregācijas moto: Per crucem et mortem at resurrectionem et gloriam (Caur krustu un nāvi uz augšāmcelšanos un godību). Celīna visās lietās meklēja Dieva gribu. Svētums izpaudās ne tikai reliģiskajā dzīvē, bet arī ģimenes – sievas un mātes – dzīvē. Katrā vismazākajā lietā ielika visu savu sirdi – viņa visu darīja ar lielu atbildības sajūtu un mīlestību. Jaunā svētīgā māca ikvienam no mums, ka, lai kāds būtu mūsu aicinājums, pamatā esam aicināti uz svētumu un varam to sasniegt katrā dzīves kārtā, ko Dievs mums paredzējis. Garīgās pilnības ceļu var iet ne tikai garīgā māsa vai reliģiskās kopienas dibinātāja, bet arī katra māte un sieva. Tieši šādu liecību mums atstājusi svētīgā Celīna Boženska.

je/RV