Audiencē pie pāvesta piektdien ieradās Pasaules menonītu konferences delegācija. Menonīti
ir nīderlandieša Menno Simonsa 16. gadsimtā dibināts reliģisks grupējums, kas sludina
pazemību, stingru morāles ievērošanu, neatzīst vardarbību, baznīcas hierarhiju un
valstiskus pienākumus. Menonīti darbojas ASV, Kanādā, Holandē, Vācijā, Francijā, Indonēzijā,
Etiopijā. Pasaulē ir aptuveni 1,5 miljona menonītu. Pontifikālās kristiešu vienotības
veicināšanas padome lielu uzmanību velta arī dialogam ar menonītiem. Atbildīgais par
to ir mons. Džons Radano.
Menonīti ir protestantisma atzars, kura saknes iesniedzas
Reformācijas laikā. Salīdzinot ar Luteru, tas ir daudz radikālāks. Viņi apgalvo, ka
ir nepieciešama Baznīcas pilnīga atšķiršana no valsts. Menonīti lielu uzsvaru liek
uz mieru, jo miers tiek uzskatīts kā atbildība, kas izriet no Kristus evaņģēlija.
Viņi neatzīst vardarbību. Dialogu ar menonītiem sākām 1992. gadā. Taču īstu un atklātu
dialogu sākām tikai 1998. gadā – sacīja mons. Radano. Pēc vairākām tikšanās reizēm
publicējām raportu ar nosaukumu „Aicināti kopā strādāt miera labā”. Šis raports sadalīts
trīs nodaļās. Pirmā nodaļa veltīta vēsturei, sākot no Reformācijas laikiem, kā arī
attiecībām un konfliktiem starp katoļiem un menonītiem. Otrajā nodaļā tiek skaidroti
jautājumi, kas attiecas uz Baznīcu, Kristību, Euharistiju un miera teologiju. Savukārt
trešās nodaļas galvenā tēma ir „atmiņas izdziedināšana”. Pasaules menonītu konferences
delegācija ieradās Romā, lai turpinātu šo atmiņas izdziedināšanas procesu un veidotu
jaunas attiecības - uzsvēra mons. Džons Radano.