Rožukroņa Karalienes svētki Pompeju mariāniskajā svētnīcā

Aizvadītajā svētdienā Baznīca atzīmēja Rožukroņa Karalienes svētkus. Par godu Rožukroņa Karalienei ir nosaukti vairāki pasaules zemju dievnami. Viens no tiem atrodas Itālijā, pazīstamajā Pompeju pilsētā Vezuva pakājē. Uz Pompeju mariānisko svētnīcu svētku reizē bija devies pāvesta speciālais sūtnis, Svētā Krēsla Vispārējo lietu substitūts, arhibīskaps Fernando Filoni. Viņš izteica apbrīnu par to, ka pie Dievmātes altāra šai svētku reizē bija sapulcējušies ne vien itālieši, bet arī viesi no tālākām pasaules zemēm. Arhibīskaps pauda prieku, ka arī viņam ir iespēja apmeklēt šo svētnīcu un uzrunāt tajā sapulcējušos Rožukroņa Dievmātes godinātājus.

Ir pagājis jau vairāk nekā gadsimts, kopš svētīgais Bartolo Longo Pompeju pilsētā sāka izplatīt Rožukroņa Dievmātes kultu. Bartolo Longo dzīve ir piemērs tam, kā cilvēks spēj atteikties no vislielākā ļaunuma un turpmāk kļūt par uzticīgu Dieva kalpu. Pēc rūpīgas grēku nožēlas, bijušais Sātana priesteris iekļāvās dominikāņu laju kustībā un turpmāk savu dzīvi veltīja Rožukroņa lūgšanas izplatīšanai. Bartolo Longo sāka atjaunot sagrauto Pompeju baznīcu un 1873. gada oktobrī pirmoreiz tajā ieviesa Rožukroņa Dievmātes svētkus. Uz šejieni sāka svētceļot daudzi ticīgie, daži ar Dievmātes aizbildniecību jau bija saņēmuši pirmo brīnumaino palīdzību. Bartolo Longo tad lūdza Nolas bīskapa atļauju šai vietā celt lielāku svētnīcu Dievmātes godam. Tā, 1876. gadā tika likts pamatakmens jaunajam Pompeju Dievmātes sanktuārijam.

Arhibīskaps Fernando Filoni Rožukroņa Karalienes svētkiem veltītajā dievkalpojumā teica, ka šodien mariāniskā gaisma no Pompeju pilsētas izstaro uz visiem kontinentiem. Svētās Mises homīlijā Vatikāna sūtnis pakavējās pie epizodes Kalvārijas kalnā, kad neilgi pirms sava visaugstākā upura, Jēzus novēlēja māceklim Jānim savu Māti. „Lūk, Tava Māte!,” Viņš teica. Arhibīskaps uzsvēra, ka tas ir pirmais brīnišķīgais auglis, ko Jēzus pasniedza Jānim un caur viņu visiem Kunga mācekļiem. Marija, Jēzus Māte, tiek dāvāta kā Māte visiem ticīgajiem.

Jāņa evaņģēlijā tiek vēstīts, ka „no tā brīža māceklis ņēma viņu pie sevis” (Jņ 19,27). Apustulis Jānis ņēma Mariju sev līdzi, pieņēma viņu kā visdārgāko realitāti, kā visskaistāko un dārgāko dāvanu, ko bija saņēmis no Jēzus. Arhibīskaps Filoni atgādināja, ka tāpat kā mīļoto mācekli, arī mūs Jēzus aicina izjust Marijas dzīvo klātbūtni, pieņemt viņu mūsu mājās, mūsu kristīgajās kopienās, darba vietās un sociālajā dzīvē. Marija ir goda viešņa, kurai jāatvēl vissvarīgākā vieta. Viņa, kas nes Dieva Mātes titulu, tad ienāks un ņems dalību mūsu ģimenes dzīvē.

Svētīgais Bartolo Longo savulaik ir uzsācis Rožukroņa lūgšanu ar šādiem vārdiem: „Ak, svētītais Marijas Rožukronis, saldā ķēde, kas mūs vieno ar Dievu; mīlestības saite, kas vieno ar eņģeļiem; pestīšanas tornis, kurā patverties no elles uzbrukumiem; drošā osta, kas paglābj no slīkšanas – mēs tevi nekad neatstāsim!”

Arhibīskaps Fernando Filoni, savukārt, atgādināja, ka Rožukroņa lūgšana liek atcerēties un pieņemt līdzcilvēkus, jo Rožukronis attiecas uz visiem mūsu sadzīves aspektiem ar citiem cilvēkiem, sākot jau no attiecībām ģimenē. Ģimenēm Marija dod drošību un vienotību. Viņa dod cerību mūsdienu pasaulei, kurā valda daudz baiļu un nedrošības. Jaunava Marija spēj izlūgt daudz žēlastību tiem, kas vēršas pie viņas, skaitot Rožukroni!

iš