Benedikta XVI katehēze par sv. Kirilu no Aleksandrijas - patiesās ticības sargu

Uz tikšanos ar Benediktu XVI sv. Pētera laukumā ieradās vairāk nekā 40 000 svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm. Vispārējās audiences sākumā pāvests veica tradicionālo braucienu pa laukumu, sveicot klātesošos.

„Ticība ir tikšanās ar Kristu. Tā ir tikšanās ar dzīvu personu, kas dāvā mums dzīvību un atver jaunus horizontus” – sacīja pāvests. Turpinot katehēzes ciklu par Baznīcas mācītājiem, Benedikts XVI šoreiz runāja par sv. Kirilu no Aleksandrijas. Viņš tiek saukts par „patiesās ticības sargu”. „Kirils bija stingrs un nelokāms Jēzus Kristus – patiesa Dieva un patiesa cilvēka – aizstāvis”, - skaidroja pāvests-teologs.

Sv. Kirils dzimis 376. gadā Aleksandrijā. Bija Aleksandrijas arhib. Teofīla brāļa dēls. Pēc pieciem tuksnesī pavadītiem gadiem, tēvocis viņu iesvētīja par diakonu. 403. gadā abi devās uz Konstantinopoli, lai piedalītos bīskapu sinodē. 412. gadā Teofīls nomira un viņa vietā stājās Kirils. Taču tam nepiekrita civilās varas pārstāvji, kuri baidījās, ka jaunais bīskaps rīkosies pārāk patstāvīgi. Efezas koncilā (431), kurā piedalījās ap 200 bīskapu, sv. Kirils kā pāvesta pārstāvis bija šī koncila darba dvēsele. Koncila tēvi nosodīja nestoriešu maldus un no jauna uzsvēra Baznīcas ticību Kungam Jēzum Kristum — patiesam Dievam un patiesam cilvēkam — un to, ka Jaunava Marija ir Dieva Māte Theotokos. Nomira 444. gada 27. jūnijā, atstājot bagātīgu garīgo mantojumu. Līdz mūsdienām ir saglabājušies viņa 22 sprediķi un 88 vēstules. Sv. Kirilu no Aleksandrijas ciena un atzīst gan Rietumu, gan Austrumu Baznīca. 1883. gadā pāvests Leons XIII viņu pasludināja par Baznīcas mācītāju.

Apsveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests atgādināja, ka rītdien Baznīca atzīmēs sv. Franciska no Asīzes liturģiskos svētkus. „Sekojot Kristum, viņš atteicās no šīs zemes labumiem. Māca arī mūs dzīvot vienkāršībā, pazemībā un šķīstībā” – teica pāvests. Pēc vispārējās audiences Benedikts XVI atgriezās Vatikānā.

sk/RV