Kristiešu un musulmaņu dialogs Svētajā Zemē

Starp kristiešiem un musulmaņiem Svētajā Zemē norisinās patiess dialogs – itāļu laikrakstam „Avvenire” apgalvo Izraēlas latīņu Baznīcas patriarhālais vikārs Džačinto Buloss Markuco. „Es negribu pārspīlēt”, viņš saka, „taču šajā jomā mēs esam darījuši daudz”. Markuco dzimis Treviso, Itālijā. Pašlaik ir Jeruzalemes palīgbīskaps un Emmausas titulārbīskaps. Svētajā Zemē dzīvo jau 46 gadus. Viņš atzīst, ka ar jūdiem notiek teoloģiska rakstura diskusijas, taču ar musulmaņiem vairāk tiek skarti jautājumi par sociālajām vērtībām. Sevišķi ar Izraēlas lielrabīnu tiek diskutēts par visdažādākajām tēmām: par ģimeni, audzināšanu, sakrālā izjūtu, attiecībām starp valsti un reliģiju. Bīskaps Markuco piemin 1993. gadā starp Svēto Krēslu un Izraēlas valsti parakstīto vienošanos, norādot, ka pat ja no diplomātiskā viedokļa, tā nav devusi nozīmīgus rezultātus, tā tomēr ir iedrošinājusi lielākai savstarpējai paļāvībai un, reliģiskā plāksnē, pamudinājusi uz daudzām svarīgām iniciatīvām.

Būtiski ir svētceļojumi šajā reģionā. Cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka svarīgāk par visiem arheoloģiskajiem aspektiem vai ģeogrāfiskajām vietām ir tas, ka Izraēlā dzīvo ticīgo kopiena, kas ir pirmo kristiešu pēcteči. Šī kopiena mums atgādina par Jēzu Kristu. Pat ja jūdi un musulmaņi netic Jēzum, tomēr nav tā, ka viņi Viņu izslēgtu pavisam. Tāpēc sastapšanās ar visām šīm kopienām neatstāj vienaldzīgu nevienu svētceļnieku. „Doties svētceļojumā”, pasvītro bīskaps Markuco, „nozīmē atklāt mūsu ticības vēsturisko, ģeogrāfisko un redzamo dimensiju, kas ir nevis doktrīna, filozofija vai morāle, bet vispirms – Dieva derība ar cilvēku”. Līdz ar to, ir svarīgi no jauna atklāt vēsturisko realitāti, kurā mēs sastopam šīs derības zīmes.

je/Avvenire/Zenit