Benedikts XVI svētdien speciālā audiencē pieņēma arhib. Miečislavu Mokšicki, viņa
tuviniekus un draugus. 30. septembra rītā Ļvovas latīņu rita koadjutorarhibīskaps
sv. Pētera bazilikā svinēja Euharistiju, pateicoties par savas konsekrācijas dāvanu.
Svēto Misi koncelebrēja kardināli Marians Javorskis un Francišeks Maharskis, kā arī
vairāki arhibīskapi, bīskapi un 150 priesteri. Homīlijā arhib. Mokšickis skaidroja
evaņģēlisko līdzību par bagāto un nabaga Lācaru. Pretēji mūsdienu pasaulei, kura zina
bagātnieku vārdus un aizmirst par nabadzīgajiem, Evaņģēlijs norāda tikai uz ubagotāja
vārdu. Lai sasniegtu svētumu ir jākļūst mazam, kā bērnam, kas visu gaida no sava Tēva”
– teica arhib. Mokšickis.
Kad pārdomāju šodienas Evaņģēlija fragmentu, aizvien
dziļāk apzinos, ka arī man sevī jāsaskata nabaga Lācars – sacīja arhib. Mokšickis.
Tikai atšķirība ir tā, ka es nebiju tālu no bagātnieka galda. Es varēju būt kā nabags,
kas saņem no viņa mīlestību, labestību, prieku, mieru un gudrību, Dieva gudrību, kas
palīdzēja Jānim Pāvilam II ieraudzīt katru cilvēku, arī mani. Nešaubos teikt, ka tas
bija Dieva skatiens, kas ļāva mums dzīvot patiesībā.
Pēc Svētās Mises koncelebranti
un ticīgie devās uz Vatikāna bazilikas grotām, lai brīdi klusumā lūgtos pie Jāņa Pāvila
II kapa. Pateicības Svētā Mise reizē bija arī arhib. Mokšicka atvadīšanās no Mūžīgās
pilsētas.
Gribu teikt, ka ar lielu cerību un lielu prieku eju, lai kalpotu
Ļvovas arhidiecēzes ticīgajiem. Tur esmu dzimis un izaudzis. Tur nobrieda mana ticība
un garīgā dzīve. Bukovcas baznīcā saņēmu kristību, iestiprināšanu un Pirmo Svēto Komūniju.
Tur arī svinēju savu Pirmo Svēto Misi. Ļubačovas katedrālē no bīskapa Mariana Rehoviča
rokām saņēmu priestera svētības. Ceru, ka Dievs svētīs un palīdzēs, ka Viņa ceļš nebūs
pārāk grūts, bet mans - īstenojams. Visi man ir tuvi, un visus ietveru savā lūgšanā.