Baznīca šogad atzīmē sv. Jāņa Hrizostoma (407-2007) nāves 1600. gadskārtu. Par šo
izcilo priesteri, rakstnieku, sprediķotāju un nabagu aizstāvi Benedikts XVI runāja
vispārējās audiences laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 15 tūkstoši svētceļnieku no
dažādām pasaules valstīm. Pāvests atgādināja, ka sv. Jānis Hrizostoms ir dzimis Antiohijā.
23 gadu vecumā saņēma Kristības sakramentu. Agri iepazina laicīgās pasaules dzīvi,
bet nepiesaistījās tai. 374. gadā Jānis pievienojās vientuļniekiem Antiohijas kalnos,
tomēr savas vājās veselības dēļ nācās atgriezties pilsētā.
386. gadā Jānis
tika iesvētīts par priesteri un drīzumā kļuva populārs sprediķošanas dēļ, parādot
izcilas teoloģiskās zināšanas un vienlaikus lielu daiļrunību. Viņu iesauca par Zeltamuti
jeb grieķiski Chrysostomos. Jāņa Hrizostoma atstātajā mantojumā ir vairāk nekā
700 sprediķu un katehēžu, 241 vēstule un 17 traktāti. 451. gadā Halkēdonas koncils
viņu pasludināja par Baznīcas doktoru.
Jānis Hrizostoms sprediķoja liturģijas
laikā. Uzsvēra, ka liturģija ir „vieta”, kurā ticīgo kopiena piedalās Vārda un Euharistijas
svinēšanā. Tur sapulcinātie ticīgie izsaka vienu Baznīcu. Visi klausās to pašu Dieva
Vārdu un Euharistijā kļūst par vienības simbolu. „Sv. Jānis Hrizostoms mums atgādina,
ka esam aicināti dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju un liecināt par kristīgām vērtībām ģimenēs
un sabiedrībā. Lai mūsu sirdis ir atvērtas šī lielā ticības skolotāja mācībai” – aicināja
pāvests.
Pārdomas par Baznīcas doktoru sv. Jāni Hrizostomu Svētais tēvs atkārtoja
franču, angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodās. Apsveicis atsevišķas svētceļnieku
grupas, Benedikts XVI uzrunāja Pontifikālās Santa Croce augstkolas Baznīcas tiesību
fakultātes organizētā kursa dalībniekus, kā arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto
pārus.
Pēc vispārējās audiences, kas notika sv. Pētera laukumā, pāvests ar
helikopteru atgriezās savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo, kur pavadīs līdz septembra
beigām.