Pie Svētā Krēsla akreditējies Īrijas vēstnieks Noels Feihijs
Sestdien pāvests pieņēma Īrijas jaunā vēstnieka pie Svētā Krēsla Noela Feihija akreditācijas
vēstuli. Īrija, kas gandrīz 8 gadsimtus bija pakļauta Lielbritānijai, 1922. gadā pēc
Īrijas Republikāņu armijas sacelšanās kļuva par „brīvu valsti”. Taču, saskaņā ar miera
līgumu, no tās tika izslēgtas sešas Īrijas ziemeļu grāfistes, kas tika pievienotas
Lielbritānijai ar vienotu nosaukumu Ziemeļīrija, jeb Olstera. 1949. gadā tika proklamēta
Īrijas republika un šī zeme izstājās no Britu Ekonomiskās Sadraudzības (Commonwealth)
valstīm. Kopš 1921. gada Īrija cīnījās par tiesībām uz Olsteras teritoriju, taču pēc
ilgiem un nesekmīgiem centieniem, 1999. gada 2. decembrī no šīm tiesībām atteicās.
Ilgus
gadsimtus Īrija ir bijusi zeme ar dziļām katoliskām tradīcijām, kas universālajai
Baznīcai devusi daudzus misionārus. Taču šodien, tāpat kā citās Eiropas zemēs, arī
šeit ir vērojama aizvien progresējoša sekularizācija.
Īrija, kas ir pieredzējusi
gadsimtiem ilgus savu iedzīvotāju izceļošanas viļņus, šodien ir kļuvusi par patvērumu
un darba devēju daudziem ieceļotājiem gan no tuvākām, gan tālākām zemēm. Uzrunā Īrijas
jaunajam vēstniekam pie Svētā Krēsla pāvests teica, ka pēdējos gados notikusī ekonomiskā
izaugsme, bez šaubām, ir nesusi vēl nepieredzētu materiālo komfortu tās iedzīvotājiem,
taču uz šīs izaugsmes bāzes, diemžēl, attīstās arī sekulārā kultūra. Benedikts XVI
norādīja, ka šīs kultūras nepilnību atzīšana liek meklēt morālos un ētiskos principus
un tie ir rodami vienīgi ticībā, savukārt prāts no ticības nav atdalāms.
Īrijas
Katoliskajā Baznīcā pavisam ir 26 diecēzes, kuras vada 45 bīskapi. Šeit strādā pieci
ar pusi tūkstoši priesteru, vairāk nekā 8 tūkstoši reliģisko māsu un 790 reliģiskie
brāļi.