Pāvests tikās ar Sudānas prezidentu Omāru Al Baširu
Piektdien pāvests Benedikts XVI pieņēma audiencē Sudānas prezidentu, ģenerāli Omāru
Al Baširu. Ielūkosimies viņa biogrāfijā, politiskajā situācijā Sudānā, bet vēlāk arī
Katoliskās Baznīcas statistikas datos.
Omārs Al Baširs prezidenta amatā kalpo
kopš 1998. gada 30. jūnija. Viņš piedzima nabadzīgā ciematā 1944. gadā. Jaunības gados
kopā ar ģimeni pārcēlās uz galvaspilsētu Hartumu un drīz pēc tam iestājās Sudānas
armijā. Tie bija vissīvākie pilsoņu kara gadi. 1966. gadā Omārs Al Baširs pabeidza
Militāro akadēmiju un piecus gadus vēlāk pieteicās par palīgu Ēģiptes armijā, kas
cīnījās pret Izraēlu. Pēc šī kara, Al Baširs atgriezās Sudānā, kur astoņdesmitajos
gados vainagoja savu militāro karjeru ar ģenerāļa grādu, kas iegūts kaujas laukā Otrā
Sudānas pilsoņu kara laikā (no 1986. līdz 2005. gadam). Šai karā, kam paralēli sākās
arī karš Darfūrā, un kas norisinās joprojām, ģenerālis Omārs Al Baširs pieredzēja
Sudānas ziemeļu iedzīvotāju, kas pēc izcelsmes ir arābi un pēc ticības musulmaņi,
cīņu pret Sudānas dienvidu iedzīvotājiem, kas savukārt, ir afrikāņi un kristietības
piekritēji, vai arī animisti. Saskaņā ar ANO datiem, kas apkopoti 2001. gadā, šis
ilgais karš prasīja divus miljonus cilvēku dzīvību, bet četrarpus miljoni devās bēgļu
gaitās.
Trīs gadus pēc Otrā pilsoņu kara sākuma, Omārs Al Baširs kopā ar citiem
armijas komandieriem sarīkoja valsts apvērsumu, lai gāztu toreizējo premjerministru
Sadiku Al Mahdi. Pēc parlamenta atlaišanas, apvērsuma rīkotāji atlaida visus politiķus
un politiskās partijas, bet 1990. gadā pasludināja islāma Šarija likumu un nogalināja
30 policijas un armijas oficierus.
Omārs Al Baširs gadu gaitā ir bijis gan
premjerministrs, gan Aizsardzības un Iekšlietu ministrs, gan arī Revolucionārās padomes
vadītājs. Divās prezidenta vēlēšanās – 1996. un 2000. gados, viņš ieguva ievērojamu
balsu pārsvaru.
2005. gada 9. janvārī ar ANO un Amerikas Savienoto Valstu,
jo īpaši Kolina Pauela starpniecību, Nairobi, Kenijā, tika parakstīts miera līgums,
līdz ar to noslēdzot Otro pilsoņu karu Sudānā. Līgumu parakstīja no vienas puses,
prezidenta Al Bašira valdība, no otras puses Sudānas Atbrīvošanās armijas līderis
Džons Garangs. Līdz ar līguma noteikumiem, Al Baširam bija pienākums nozīmēt Džonu
Garangu par Sudānas viceprezidentu. Pēc Garanga nāves, šai amatā stājās viņa tuvākais
palīgs jau minētajā Sudānas Atbrīvošanās armijā Salva Kiirs.
Jāpiebilst, ka
tūlīt pēc miera līguma parakstīšanas, Omārs Al Baširs no ieslodzījuma atbrīvoja Nacionālās
islāma frontes līderi, Hassanu al Turabi, kas savulaik cīnījās, lai Sudānā tiktu pasludināts
Šarija likums. Turabi, kuru pretterorisma eksperti dēvē par Al Qaeda ideoloģisko tēvu,
ir un paliek disidents – viņš kritizē jauno Konstitūciju, kas izveidota līdz ar miera
līgumu un sadala varu valstī starp musulmaņiem un kristiešiem.
Tāpat ir jāatgādina,
ka vēl risinoties karam starp Sudānas ziemeļiem un dienvidiem, izcēlās cits konflikts
–Darfūras reģiona afrikāņu ciltis valsts Rietumos apvienojās divās partizānu grupās,
lai cīnītos pret Al Bašira valdību. Viņi to apsūdzēja arābu laupītāju grupas Janjaweed
atbalstīšanā, kas ilgus gadus siroja Darfūras reģiona ciematos, sējot nāvi un iznīcību.
Arī
Darfūras konflikta gadījumā, lai apkarotu atriebējgrupas, Sudānas valsts prezidenta
Omāra Al Bašira izvēlētais ceļš ir karš (daudzi to sauc arī par genocīdu). Pēc ANO
aprēķiniem, šis karš ir prasījis no 100 000 līdz 400 000 cilvēku dzīvības. Turpretim
Sudānas valdība uzrāda tikai 20 000 līdz 30 000.
Kas attiecas uz Katolisko
Baznīcu Sudānā, tai pieder 13,8% no 35 ar pusi tūkstoši lielā valsts iedzīvotāju skaita.
Sudānā ir 10 ekleziālās vienības, kurās kalpo 14 bīskapi, 274 diecezālie, 122 reliģiskie
priesteri un 4 pastāvīgie diakoni. Tāpat garīgajā aprūpē ir iesaistījušies 78 reliģiskie
brāļi, 336 māsas, 3659 katehēti un 11 misionāri laji. Baznīca pavisam vada 566 izglītības
iestādes. 1997. gadā tika nodibināta Sudānas Bīskapu konference. Tās sēdeklis joprojām
atrodas Kenijas galvaspilsētā Nairobi, tātad ārpus Sudānas.