8. septembra pēcpusdienā Mariacellas sanktuārijā Benedikts XVI svinēja vesperu dievkalpojumu
kopā ar priesteriem, diakoniem, reliģiozo ordeņu locekļiem un semināristiem. Homīlijā
pāvests skaidroja, cik būtiski ir sekot Kristum, lai cilvēks atklātu savu cilvēcību,
lai atrastu savu identitāti. Svētais tēvs pasvītroja Magna Mater Austriae bazilikas
lielo sakrālo nozīmi. Gadsimtu gaitā cilvēki šeit lūdzas, lai saņemtu Dievmātes palīdzību.
Arī mēs šodien vēlamies darīt tāpat, lai ar Austrijas un visas Eiropas Mātes palīdzību
piedzīvotu dziļu ticības un dzīves atjaunotni – teica pāvests.
Runājot par
aicinājuma uz priesterību un klosterdzīvi nozīmi, Svētais tēvs atzina, ka Kristum
sekošanas ceļš nav viegls. Bieži vien apdraud grēks un brīvības trūkums, tāpēc visiem
ir vajadzīga Dieva žēlastība. Tāpat kā Marija, arī mēs, mācīsimies vienmēr skatīties
uz Kristu, pieņemot viņu par mērauklu, par kritēriju mūsu dzīvei un rīcībai – aicināja
pāvests. Tikai šādi varam piedalīties Baznīcas universālajā pestīšanas misijā. Šīs
Baznīcas galva ir Kristus. Viņš aicina priesterus, reliģiozo ordeņu locekļus un lajus
iet pasaulē un dot savu ieguldījumu Dieva valstības celšanā. Šis aicinājums izpaužas
Dieva Vārda sludināšanā, karitatīvajā darbībā, apustuliskā garā veiktā zinātniskajā
un pētniecības darbā, dialogā ar kultūru un sabiedrību, lūgšanu un kontemplatīvajā
dzīvē.
Benedikts XVI skaidroja, ka sekošana Kungam ietver divas lietas: tā
saistīta ar krusta dimensiju – neveiksmes, ciešanas, neizpratne un pat vajāšanas,
taču reizē arī ar patiesu prieku, ko sniedz kalpošana, un dziļu mierinājumu, kura
avots ir tikšanās ar Kristu. Misijas kodols ir Dieva valstības sludināšana, kas nozīmē,
būt pasaulē lieciniekiem.
Jūs lieciniet par ‘jēgu’, kas sakņojas Dieva radošajā
mīlestībā un ir pretstatā katra veida bezjēdzībai un mazdūšībai. Jūs atrodaties to
pusē, kuri ar pūliņiem meklē šo jēgu, to pusē, kuri savai dzīvei vēlas piešķirt pozitīvu
raksturu. Ar savām lūgšanām jūs aizstāvat tos, kuri meklē Dievu – teica Benedikts
XVI.
Pāvests klātesošajiem atgādināja, ka viņi ir cerības un Dieva mīlestības
liecinieki. ‘Skatīties uz Kristu’, nozīmē dzīvot nabadzībā, šķīstībā un paklausībā.
Taču materiālā nabadzība vien negarantē Dieva tuvumu. Mums jākļūst iekšēji brīviem.
Jāprot atvērt savu sirdi Dievam un tuvākajam. Dzīve šķīstībā nenozīmē individuālismu
vai norobežošanos no citiem. Tas nozīmē nesavtīgi mīlēt visus cilvēkus tāpat kā mīlēja
Kristus. Tāpēc esam aicināti uz ciešu saikni ar Dievu. Paklausīt nenozīmē noliegt
savu brīvību un sevi iznīcināt. Ticīgie, kuri, sekojot Kristus paraugam, atdod sevi
Dieva gribai, atrod savu patieso identitāti un piedzīvo pilnīgu iekšēju brīvību –
skaidroja pāvests. Tikai dzīvojot saskaņā ar Dieva gribu un atdodot sevi Kristum,
kurš ir Baznīcā, varam atrast savu kristīgo identitāti.