Pāvests tikās ar politiķiem un diplomātiskā korpusa locekļiem

7. septembra pēcpusdienā Benedikts XVI devās uz Hofburgas pili pieklājības vizītē pie Austrijas Republikas prezidenta Hainca Fišera. Valsts vadītājs pāvestu sagaidīja jau pie pils ieejas. Prezidenta kabinetā notika privāta saruna. Vēlāk viņš tikās ar valdību un diplomātisko korpusu. Klātesoši bija 183 deputāti, 60 senatori, daži bijušie vēstnieki pie Svētā Krēsla, kā arī parlamentārieši, kultūras darbinieki un Austrijas universitāšu rektori. Tikšanās dalībniekus uzrunāja valsts prezidents Fišers un pāvests Benedikts XVI.

Svētais tēvs aicināja raudzīties uz mūsdienu Eiropu kopumā. Apsveicami, ka ir panākta vienotība politiskā plāksnē, taču vēl diezgan daudz jādara, lai īstenotu gara un sirds vienību cilvēkos. Sasniegtais vienotības process ir ļoti būtisks – viņš uzsvēra. Šajā ziņā Austrija ir devusi lielu ieguldījumu, jo tā ir kā tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Tāpat kā citās uzrunās, arī šoreiz pāvests pasvītroja, ka Eiropa nevar un nedrīkst noliegt savas kristīgās saknes. Tā saucamais ‘Eiropas nams’ kļūs tikai tad par patīkamu vietu visiem tās iedzīvotājiem, kad tā veidošana tiks balstīta uz stingriem kultūras un morāles pamatiem. Tieši Eiropā tika pirmo reizi formulēta cilvēktiesību koncepcija. Cilvēka fundamentālās tiesības ir tiesības uz dzīvību – no ieņemšanas brīža līdz pat tās dabiskai nāvei. Pāvests aicināja valdības darīt visu iespējamo, lai Eiropas tautas kļūtu aizvien atvērtākas jaunas dzīvības pieņemšanai. Turpretī, kas attiecas uz cilvēkiem dzīves pēdējā stadijā, cietējiem vislabāk varam palīdzēt ar mīlestības pilnu attieksmi.

Benedikts XVI runāja arī par prāta un ticības attiecībām, norādot, ka visu lietu pamatā ir Dieva radošais Prāts: Iesākumā bija Vārds. Cilvēks ņem dalību dievišķā prāta gaismā. Uzrunas noslēgumā pāvests atgādināja Eiropas atbildību visas pasaules priekšā. Neskatoties uz to, ka šis kontinents noveco demogrāfiskā plāksnē, tas nedrīkst novecot garīgi. Eiropai jāuzņemas atbildība pasaulē atbilstoši savai īpašajai garīgajai tradīcijai, vienreizējām spējām un milzīgajam ekonomiskajam spēkam.

Eiropas Savienībai jābūt līderei cīņā pret nabadzību pasaulē un miera procesa veicināšanā. Austrija ir viena no šīm valstīm. Tā ir apveltīta ar lielām bagātībām. Valstij, kas ir daudz saņēmusi, daudz arī jādod – atgādināja pāvests. Turklāt, par to, kas šī valsts pašlaik ir un, kas tai pieder, lielā mērā jāpateicas kristīgajai ticībai. Dzīvai ticībai šajā zemē ir būtiska nozīme. Pēc uzrunas valdības un diplomātiskā korpusa locekļiem, pāvests atgriezās Vīnes apustuliskajā nunciatūrā.

Hofburgas pils, kur notika Benedikta XVI tikšanās ar Austrijas prezidentu un valdību, ir vēsturiski ļoti zīmīga vieta. No 1283. līdz 1918. gadam šeit atradās Habsburgu rezidence. Pili rotā greznas ēkas, skaisti dārzi, laukumi un pagalmi. Dārgumu krātuvē var aplūkot traukus, kādos tika pasniegti ēdieni imperatoriem. Bez tam, starp daudzām ievērojamām relikvijām, turpat atrodas arī, piemēram, krusta nagla, ar kuru tika caurdurta Jēzus labā roka. Austrijas Republikas prezidenta oficiālā rezidence atrodas Ķeizaru apartamentos.

Vēl pavisam nesen, 2006. gada 5. oktobrī, Haincs Fišers bija ieradies audiencē pie Benedikta XVI Vatikānā. Fišers ir dzimis 1938. gada 9. oktobrī Grācā. Ieguvis doktora grādu Vīnes universitātē, Insbrukā lasījis lekcijas politiskajās zinātnēs. Par prezidentu ievēlēts 2004. gada 8. jūlijā. Precējies, divu bērnu tēvs.

 Nakti Svētais tēvs pavadīs Vīnes apustuliskajā nunciatūrā, no kurienes sestdienas rītā dosies uz Mariacellu.

je/RV