Pāvesta vēstījums simpozija "Reliģija, zinātne un vide" dalībniekiem

No 6. līdz 13. septembrim Grenlandē norisinās starptautisks simpozijs „Reliģija, zinātne un vide”. Šī jau ir septītā šāda veida tikšanās, kuras sarīkošanā ikreiz ņem aktīvu dalību arī Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I. Patriarhu ar atsevišķa vēstījuma starpniecību sveic pāvests Benedikts XVI. Svētais tēvs raksta, ka Bartolomeja I personīgais ieguldījums, rūpējoties par vides saglabāšanu, rāda, ka zinātnei un reliģijai kopīgiem spēkiem ir jācenšas saglabāt dabas dāvanas un veicināt atbildības sajūtu to apsaimniekošanā.

„Vides saglabāšana, tās attīstība un īpaša uzmanība pret klimatiskajām izmaiņām, šobrīd ir visas cilvēces rūpju objekts. Neviena nācija vai biznesa sektors nedrīkst neievērot ētiskās prasības ekonomikā un sociālajā attīstībā. Zinātniskie pētījumi aizvien vairāk pierāda, ka cilvēka darbība jebkurā zemes malā var radīt iespaidu uz visu pasauli. Postījumu nodarīšana videi neattiecas tikai uz kādu noteiktu teritoriju vai tautu. Tie vienmēr nes ļaunumu cilvēku līdzāspastāvēšanai un tādējādi grauj cilvēka cieņu. Bez tam, vides postījumi pārkāpj cilvēku tiesības dzīvot drošā vidē,” raksta pāvests.

Šīgada simpozijs, kas ir veltīts zemes ūdens resursiem un kura nosaukums ir „Arktika: dzīvības spogulis”, ir pulcējis kopā zinātniekus un dažādu reliģiju pārstāvjus Ilulissata fjordā Grenlandes rietumu krastā. Šis unikālais ledāju reģions ir ierakstīts Pasaules dabas mantojuma sarakstā. Pāvests raksta, ka pulcējoties šai skaistajā vietā, sirds un prāts pievēršas Dieva brīnumainajai spējai un atmiņā nāk psalmista slavinājums Kunga brīnišķīgajam vārdam visā pasaulē (sal. Ps 8). Kontemplējot „Kunga roku darbus” (Ps 8), izgaist jebkāda baiļu sajūta no sāncensības radību starpā. Attiecības starp cilvēkiem un kopienām izriet no viņu attiecībām ar Dievu. Pagriežot muguru Dieva plānam, cilvēks izraisa nekārtības, kas nenovēršami ietekmē visu radīto lietu kārtību.

Vēršoties pie ekumeniskā patriarha Bartolomeja I, pāvests Benedikts XVI raksta, ka simpozija starptautiskais un starpdisciplinārais raksturs pierāda, ka ir jāmeklē aktuālo problēmu globāli risinājumi. „Mani iedrošina aizvien pieaugošā apziņa, ka visai cilvēku ģimenei – bērniem un pieaugušajiem, industriālajiem sektoriem, valstīm un starptautiskajām organizācijām ir jāuzņemas nopietna atbildība, kas gulstas uz katru no mums,” raksta pāvests. Līdzās tam, ka industriālajām valstīm nav morālu tiesību atkārtot pagātnē pieļautās kļūdas, turpinot vides postījumus, ir jāatceras arī, ka šo valstu pienākums ir dalīties ar „tīrām tehnoloģijām” un nodrošināt, lai to tirgus neatbalsta prasību pēc tādām precēm, kuru ražošana iedragā vidi. Savstarpējā atkarība starp dažādu nāciju ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm prasa starptautisku solidaritāti, sadarbību un nemitīgus izglītības centienus. Šie ir principi, kurus atbalsta un par kuriem drosmīgi cīnās reliģijas, zinātnes un vides aizsardzības kustība.

Vēstules noslēgumā pāvests izsaka dziļu apbrīnu par šīs kustības devumu, cenšoties pasargāt Dieva darbus, un apliecina, ka viņš lūdzas, lai Visvarenais svētī šī gada simpoziju ar raženiem augļiem.

iš