Svētais tēvs ar vēstules starpniecību uzrunā Baznīcu Ķīnā

30. jūnijā publicēta pāvesta Benedikta XVI vēstule Ķīnas Katoliskās Baznīcas bīskapiem, priesteriem, konsekrētajiem un lajiem. Svētais tēvs raksta, ka šīs vēstules mērķis ir apliecināt viņiem savu brālīgo tuvību un izteikt prieku par viņu uzticību Kristum un Baznīcai. Tā ir uzticība, par kuru bieži vien tiek maksāts ar ciešanām.

Pāvests paskaidro, ka līdz ar šo vēstuli vēlas piedāvāt dažus orientierus Baznīcas dzīvē un tās evaņģelizējošajā darbībā. Benedikts XVI augsti novērtē gadu tūkstošiem ilgo ķīniešu kultūras, filozofijas, zinātnes un mākslas mantojumu, kas saista visas pasaules uzmanību. Pāvests konstatē, ka šodien Ķīna visiem spēkiem tiecas pēc ekonomiskās un sociālās izaugsmes. Modernitātes centienus pavada divi fenomeni, kas ir jāizvērtē ar sapratni un pozitīvu apustulisko garu. No vienas puses, jo īpaši starp jauniešiem, var ievērot aizvien pieaugošu interesi par cilvēka personas garīgo un transcendento dimensiju, ko pavada interese arī par reliģiju, jo īpaši kristietību. No otras puses, vērojama tiekšanās pēc materiālisma, ko savukārt pavada hedonistiska attieksme. Īpaši tas skar lielpilsētu iedzīvotājus. Šai situācijā pāvests aicina sludināt Evaņģēliju mūsdienu cilvēkam piemērotā veidā. „Šodien, tāpat, kā vakar, sludināt Evaņģēliju, nozīmē sludināt un liecināt par Jēzu Kristu, kas tika piekalts krustā un augšāmcēlās, uzvarot grēku un nāvi. Viņš ļauj cilvēkiem ienākt jaunā dimensijā, kur žēlsirdība un mīlestība tiek izrādīta arī ienaidniekam, liecinot par Kristus uzvaru pār katru cilvēka vājību,” vēstulē paskaidro pāvests.

Benedikts XVI atzīst, ka Svētā Krēsla un Ķīnas Tautas republikas attiecību normalizēšana prasa laiku un gribu no abām pusēm. Svētais Krēsls šai ziņā izrāda atvērtību. Pāvests pauž pārliecību, ka Ķīnas civilās autoritātes labi apzinās, ka Baznīca aicina ticīgos būt par labiem pilsoņiem, sniegt aktīvu ieguldījumu savas zemes kopējā labumā, taču vēlas, lai arī valsts garantē saviem katoļticīgajiem pilsoņiem pilnīgu ticības brīvību.

Atsevišķā vēstules punktā pāvests kavējas pie piedošanas un izlīgšanas temata. Viņš uzsver, ka nekavējoties ir jāattīra atmiņa, jāpiedod tiem, kas nodarījuši ļaunu un jāsamierina dvēseles mīlestībā. Spilgts piemērs tam ir daudzie ķīniešu mocekļi un ticības apliecinātāji.

Tāpat atsevišķs punkts vēstulē ir veltīts bīskapu kalpošanai. Pāvests konstatē, ka vairākas neordinētas un pat nekristītas personas pieņem lēmumus par bīskapu nomināciju valstisko institūciju interesēs. Tai pašā laikā Baznīcā ordinētie bīskapi tiek izstumti un pakļauti vajāšanām. Pāvests atgādina svētā Pāvila apgalvojumu, ka nekādas grūtības nespēj šķirt no Kristus mīlestības. Viņš izsaka cerību, ka arī šādos apstākļos Baznīca Ķīnā spēs nosargāt savu vienību.

Tai pašā laikā vairāki bīskapi un priesteri, kas ir uzticīgi apustuļa Pētera pēctecim, ir spiesti pieņemt svētības pagrīdē. Pāvests novēl, lai šos likumīgos Baznīcas ganus par tādiem atzīst arī Ķīnas valsts autoritātes.

Benedikts XVI pieskaras arī jautājumiem par reliģisko formāciju, laju vietu Baznīcā, ģimenes lomu Baznīcā un sabiedrībā, par pieaugušo kristīgo iniciāciju un misionārajiem paaicinājumiem.

Kā zināms, Ķīnas Katoliskajā Baznīcā šodien ir daudz garīgo paaicinājumu gan uz priesterību, gan reliģisko dzīvi, taču tai pašā laikā trūkst adekvātas garīgās formācijas. Tāpat pāvests aicina izdarīt rūpīgu izvēli nākamo kandidātu uz priesterību atlasē.

Runājot par ģimeni Ķīnā, Svētais tēvs atzinīgi vērtē ģimenisko vērtību kopšanu saskaņā ar Ķīnas kultūras kontekstu, taču aicina būt piesardzīgiem pret mūsdienu materiālās pasaules ietekmi uz ģimeni.

Vēstules noslēgumā pāvests aicina ticīgos visā pasaulē, lai ik gadus 24. maijā, ko ķīniešu katoļticīgie īpašā veidā veltī Dievmātes pagodināšanai Šešaņas mariāniskajā svētnīcā Šanhajā, vienotos ar viņiem lūgšanā par Baznīcu Ķīnā.

Ar vēstules starpniecību pāvests Benedikts XVI dod Ķīnas Baznīcai savu apustulisko svētību.

iš