Svētais Kirils no Jeruzalemes – integrālas katehēzes meistars

Trešdienas vispārējā audience šoreiz notika divās vietās. Daļa svētceļnieku pulcējās svētā Pētera bazilikā, daļa Pāvila VI zālē. Svētā Pētera laukumā vasaras svelmes dēļ audiences ir atceltas.

Pāvila VI zālē pāvests teica katehēzes mācību, kura šoreiz bija veltīta svētā Kirila no Jeruzalemes personībai. „Viņa dzīvē savijas divas dimensijas – pastorālā dvēseļu aprūpe un aktīva klātbūtne tā laika vēsturiskajos notikumos, ko iezīmēja pretrunas Austrumu Baznīcā", teica pāvests.

Svētais Kirils dzimis ap 315. gadu Jeruzalemē vai tās apkārtnē. Viņš ir saņēmis teicamu literāru izglītību, kas vēlāk kalpoja par ekleziālās kultūras pamatu, paverot plašas iespējas Svēto Rakstu studijām. 348. gadā Kirils no Jeruzalemes tika konsekrēts par bīskapu. Tiesa, viņu konsekrēja Cēzarejas ariāņu metropolīts Akākijs, kurš kļūdījās, saskatot viņā savu ideju piekritēju. Drīz vien Kirils nonāca gan doktrinālā, gan juridiskā konfliktā ar Akākiju. Viņš pieprasīja autonomiju no Cēzarejas metropolijas. Divdesmit gadu laikā Kirils tika trīsreiz izsūtīts. Tikai 378. gadā viņš varēja atkal pārņemt savu bīskapa sēdekli, nesot ticīgajiem mieru un vienotību.

Pāvests pastāstīja, ka Baznīcas arhīvos glabājas 24 lieliskas katehēzes, ko sarakstījis Kirils no Jeruzalemes. Pirmās 18 ir adresētas katehumeniem, bet pārējās, kas tiek sauktas par „mistagoģiskajām” katehēzēm, Kirils sniedz komentāru par Kristības un Iestiprināšanas ritiem, par Kristus Miesu un Asinīm un par Euharistisko liturģiju.

No doktrinālā aspekta, Kirils komentē Jeruzalemes simbolu, ņemot palīgā Svēto Rakstu tipoloģiju, kuru svētais Augustīns apraksta sekojošiem vārdiem: „Vecā Derība ir Jaunās Derības plīvurs un Jaunajā Derībā atspoguļojas Vecā Derība”.

Kas attiecas uz morālo katehēzi, tā ir cieši saistīta ar doktrinālo katehēzi. Dogma progresīvā veidā nonāk pie dvēselēm, kas tiek uzrunātas tik lielā mērā, ka savu pagānu uzvedību vēlas pakļaut jaunajai dzīvei Kristū.

Savukārt, „mistagoģiskās” katehēzes ir adresētas vairs ne katehumeniem, bet jaunkristītajiem, vai neofītiem Lieldienu nedēļas laikā. Lieldienu vigīlijas Kristību ritos, viņi tika rosināti atklāt tajos apslēptos noslēpumus.

Izdarot kopsavilkumu par svētā Kirila katehēzi, pāvests teica: „Tādējādi, svētā Kirila katehēze, kas veidota uz trim iepriekšminētajām sastāvdaļām – doktrinālās, morālās un mistagoģiskās, kļūst par globālu katehēzi Garā. Mistagoģiskā dimensija ir pirmo divu sastāvdaļu sintēze un tās tiek orientētas uz sakramentālo svinēšanu, kurā īstenojas visa cilvēka pestīšana. Runa ir par integrālu katehēzi, kurā iesaistīta miesa, dvēsele un gars. Arī mūsdienās tā kalpo par paraugu kristiešu formācijai.”

Pēc katehēzes mācības Pāvila VI zālē, pāvests devās uz svētā Pētera baziliku, kur uzrunāja tur pulcējušās svētceļnieku grupas un atkārtoja katehēzi lielākajās pasaules valodās.

iš