Benedikts XVI par Eisēbiju no Cēzarejas

Baznīcas vēsturē ir jāmeklē Dieva mīlestības zīmes nevis skandāli un sensācijas – vispārējā audiencē teica Benedikts XVI. Svētā Pētera laukumā sanākušajiem svētceļniekiem pāvests norādīja uz Eisēbija no Cēzarejas (260-339) dzīves gājumu. Viņš bija Baznīcas vēsturnieks un filozofs. Pāvests skaidroja, ka ap 260 gadu Cēzarejā ieradās Origēns, kurš nodibināja skolu un izveidoja bibliotēku. Tajā savāktās grāmatas bija jaunā Eisēbija intelektuālās formācijas pamats.

Kā Cēzarejas bīskaps, Eisēbijs piedalījās Nīkajas koncilā (325), kurā būtiskākais bija kristīgās Baznīcas vienotas Ticības apliecības izstrādāšana. Tajā tika nosodīti Ārija (ariānisma) uzskati par Kristu kā tikai ideālu, Dieva svaidītu cilvēku, bet ne kā Dieva Dēlu un Trīsvienības personu. Šis koncils lēma arī par Lieldienu vienotu atzīmēšanu, kā arī tika pieņemti dažādi organizatoriski lēmumi.

Pāvests skaidroja, ka pirmajos gadsimtos Baznīca juta nepieciešamību iemūžināt savu vēsturi. Tā radās darbs "Baznīcas vēsture" 10 sējumos, kurā tā izklāstīta līdz 323. gadam. Tā autors lasītāju aicina pārdomāt par vēstures notikumu nozīmi. Eisēbijs no Cēzarejas rakstīja arī par apoloģētiskiem, egzegētiskiem un doktrināliem jautājumiem.

Vispārējā audiencē piedalījās 45 tūkstoši svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm. Apsveicis atsevišķas ticīgo grupas, pāvests uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Atgādināja, ka piektdien, 15. jūnijā, tiks atzīmēti Vissvētās Jēzus Sirds svētki. No Pestītāja caurdurtās Sirds plūst nebeidzama žēlastību straume. Tas ir degošas mīlestības pavards. Tā ir mīlestība, ar kādu Jēzus mūs mīl, - mīlestība, kas šķīstī, apgaismo, svētdara, pārveido un dievišķo.

sk/RV