Euharistiskie brīnumi: Bolsēna – Orvieto

Viterbo provincē pie Bolsēnas ezera atrodas viduslaiku pilsētiņa, kas nes tā paša ezera vārdu. Šī vieta ir zīmīga ar to, ka 1263. gadā šeit, svētās Kristīnes baznīcā, notiek euharistiskais brīnums. Par šo brīnumu vēsta divi fundamentāli avoti – divas monumentālas sarkana marmora plāksnes, viena – Bolsēnā, savukārt otra – Orvieto. Nenovērtējamā relikvija – asinīm aptraipīts korporāls tiek uzglabāts apbrīnojamajā Orvieto katedrālē.

Lūk, kas tiek vēstīts par šo brīnumu vienā no piemiņas plāksnēm: „Laikos, kad pāvests Urbāns IV kopā ar saviem brāļiem kardināliem un kūriju rezidēja Orvieto, bija kāds alemāņu (vācu) priesteris, kurš visās lietās bija uzticīgs mūsu Kungam, vienīgi šaubījās par šo [Euharistijas] sakramentu, t.i., ka pēc priestera vārdiem ‘šī ir mana miesa’ maize pārvērstos par patiesu Kristus Miesu un pēc vārdiem ‘šīs ir manas asinis’ vīns patiešām pārvērstos mūsu Kunga svētajās Asinīs. Tomēr katru dienu šis priesteris, vārdā Pēteris no Prāgas lūgšanā vērsās pie Kunga, lūgdams pēc kādas zīmes, kas izklīdinātu visas šaubas.

Pēc kāda laika Kungs uzklausīja nabaga priestera lūgšanu un deva norādi doties gandares svētceļojumā uz Romu, apmeklējot svēto apustuļu Pētera un Pāvila kapus. Priesteris paklausa un nekavējoties dodas ceļā. Nonācis Bolsēnas pilī Orvieto diecēzē viņš svin Svēto Misi svētās jaunavas Kristīnes baznīcā. Pacelšanas brīdī baltā hostija pārvēršas par īstu miesu un asiņo, asins lāsēm pilot biķerī un arī uz altāra. Redzot šo brīnumu, priesteris bailēs cenšas asiņojošo hostiju paslēpt korporālā, tomēr tā asiņo vēl intensīvāk. Nespējot svinēt Svēto Upuri tālāk viņš lielā steigā dodas pie pāvesta, kuram pazemīgi uztic šo noslēpumu, lūdzot piedošanu par paša sirds nejūtību un neticību.

Svētais tēvs, ar lielu interesi un apbrīnu uzklausīdams priesteri liek vietējam bīskapam doties uz svētās Kristīnes baznīcu, lai aplūkotu Kunga asinīm slacīto altāri un korporālu. Bīskaps, daudzu klēra locekļu un tautas pavadīts ar svētjām relikvijām – pieciem altāra akmeņiem un korporālu – dodas procesijā cauri pilsētai. Ceļā procesijai pievienojas arī pāvests ar saviem kardināliem un ar asarām acīs pielūdz svēto relikviju.”

Pāvests Nikolajs IV 1290. gada 3. novembrī ieliek Orvieto katedrāles pamatakmeni. Korporāla kapela tiek uzbūvēta un izrotāta ar freskām, kas vēsta par šo brīnumaino notikumu 1356. gadā. 1506. gadā slaveno korporālu apmeklē pāvests Jūlijs II, vēlāk aicinot slaveno Rafaelu Santi iemūžināt šo notikumu. 1512. gadā top šī brīnuma attēlojums freskās Vatikāna Eliodora stancās. XVI gadsimtā top vēl viena freska Vatikāna ģeogrāfisko karšu galerijā.

Kunga Vissvēto Miesas un Asiņu svētki ik gadu Orvieto pulcē daudzus ticīgos, viņu vidū arī neskaitāmus priesterus un semināristus. Pilsētnieki pieliek lielas pūles procesijas organizēšanā, sakopjot un izrotājot ielas, kā arī paši piedaloties procesijā, tērpti viduslaiku tērpos. Šogad, 10. jūnijā svinīgo Svēto Misi un procesiju pa pilsētas ielām vadīs Prāgas arhibīskaps kardināls Miroslavs Vlks.

mv