Tiekoties ar Itālijas jauno uzņēmēju kustību, pāvests izceļ cilvēka lomu ekonomikā

Sestdien, apmēram 350 cilvēku lielā sastāvā pāvests pieņēma Itālijas jauno uzņēmēju kustības dalībniekus. Pāvests uzsvēra, ka šī kustība atšķiras ar to, ka tā nav vienkārša uzņēmumu organizācija, bet, visvairāk par visu, tā ir cilvēku kopiena. Tādējādi tiek izcelta uzņēmēja atbildība, viņa īpašais ieguldījums sabiedrības ekonomiskajā attīstībā. Pāvests atzina, ka mūsdienu Itālijas sociālā labklājība nebūtu iedomājama bez uzņēmējiem un uzņēmumu vadītajiem, kuru lomai, kā tas tiek atgādināts Baznīcas Sociālās mācības izklāstā, „ir galvenā nozīme no sociālā viedokļa, jo tā ierindojas mūsdienu uzņēmumam raksturīgo tehnisko, komerciālo, finansiālo, kultūras saišu centrā”.

Pāvests uzsvēra, ka jebkurš uzņēmums, pirmkārt, ir jāuzskata par personu kopienu, kur ir jārespektē viņu tiesības un cieņa. Viņš izteica gandarījumu, ka Itālijas jauno uzņēmēju kustība pamatojas uz cilvēka centrālo lomu ekonomikā. Arī 2006. gadā par savas sanāksmes tematu kustība bija izvēlējusies „Cilvēka ekonomiku”.

„Par katras ekonomiskas darbības mērķi ir jāizraugās kopējais labums un cilvēka likumīgo ilgu piepildījums. Citiem vārdiem runājot, ekonomikas mērķis ir cilvēka dzīve un tās vērtības,” teica pāvests.

Šai skatījumā Benedikts XVI aicināja aplūkot arī ienākumu funkciju. Baznīcas Sociālā mācība ienākumus atzīst par svarīgiem, tai pašā laikā uzsverot, ka ir jārespektē uzņēmumos strādājošo cilvēku cieņa. Pāvests vēlreiz izcēla Baznīcas Sociālās mācības kopsavilkumā teikto – tieši to, par ko runājām mūsu aizvadītās trešdienas raidījumā, iepazīstinot ar šo mācību mūsu klausītājus. Proti: „Uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji nevar ievērot vienīgi uzņēmuma ekonomisko mērķi un ekonomiskās produktivitātes kritērijus. Viņu precīzs pienākums ir arī uzņēmumā strādājošo personu cilvēciskās cieņas respekts.” Tekstā norādīts, ka šīs personas ir „visdārgākā uzņēmuma bagātība” un „izšķirošais ražošanas faktors”.

Baznīcas Sociālās mācības kopsavilkumā teikts arī, ka „pieņemot nozīmīgus stratēģiskus un finansiālus lēmumus, veicot iepirkumus, vai pārdodot, sašaurinot, vai slēdzot ražotnes, saplūstot ar citu uzņēmumu, nedrīkst aprobežoties vienīgi ar finansiālas un komerciālas dabas kritērijiem.” Benedikts XVI piebilda, ka ir nepieciešams, lai darbs kļūst par vidi, kur cilvēks var īstenot savas spējas. Tas lielā mērā ir atkarīgs arī no uzņēmējiem, no viņu radītajiem labvēlīgiem darba apstākļiem. Ir nepieciešams, lai cilvēki, it sevišķi jaunieši, var veidot drošības pilnu nākotni, paļaujoties uz stabilu ienākumu avotu.

Turpinot uzrunāt Itālijas jaunos uzņēmējus, Benedikts XVI izcēla arī uzņēmumu attieksmi pret ģimeni. „Man vairākkārt ir bijusi iespēja atgādināt par laulībā balstītas ģimenes nozīmi, kas ir dzīvības un sabiedrības attīstības priekšnosacījums,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka cienīt ģimeni, nozīmē atjaunot sabiedrību un nodrošināt pamatu patiesai ekonomiskai attīstībai.

Svētais tēvs runāja arī par globalizācijas fenomenu, kurš, no vienas puses, vairo cerību par attīstību un labklājību, pateicoties ražošanai visas pasaules līmenī, no otras puses, ietver risku, kas saistīts ar jaunām komerciālo un finansiālo attiecību dimensijām, kas vairo nedaudzo bagātības un aizvien vairāk palielina nabadzīgo skaitu. Benedikts XVI, izmantojot Jāņa Pāvila II vārdus, aicināja attīstīt tādu globalizāciju, kur valda solidaritāte un neviens nav atstumts.

iš