Benedikts XVI: patiesai attīstībai ir jāpiešķir ekonomiskais, sociālais un cilvēciskais profils

Sestdien pāvests tikās ar apmēram 350 cilvēkiem, kas šais dienās piedalās fonda Centesimus Annus Pro Pontefice rīkotajā starptautiskajā sanāksmē. Tās mērķis ir veltīt padziļinātu uzmanību visaktuālākajiem Baznīcas Sociālās mācības aspektiem, lai efektīvāk risinātu pašreizējās pasaules problēmas.

Fondu Centesimus Annus Pro Pontefice nodibināja pāvests Jānis Pāvils II. Benedikts XVI pateicās par tā devumu un kopā ar tā locekļiem vēlējās pakavēties pārdomās par sociālo tematu. „Jūs šais dienās esat izanalizējuši pasaulē notiekošo pārmaiņu ekonomisko un sociālo profilu,” viņš teica. Pārmaiņas skar arī kultūru un ticību. Pāvests lika ievērot, ka straujā ekonomiskā izaugsme, kāda šobrīd ir vērojama Āzijā, ne vienmēr nes arī patiesu sociālo izaugsmi. Savukārt Āfrikā, ekonomikas un sociālā attīstība sastopas ar daudziem šķēršļiem un izaicinājumiem.

„Tas, kas ir nepieciešams šīm un citām pasaules tautām, ir harmonisks sociālais un ekonomiskais progress, kuram piemīt cilvēciska dimensija,” uzsvēra pāvests. Tieši par to savā enciklikā Centesimus Annus rakstīja Jānis Pāvils II, apgalvodams, ka „par attīstību nevar uzskatīt vienīgi ekonomisko, bet gan visa cilvēka izaugsmi”. Jānis Pāvils II norādīja, ka „runa ir nevis par tāda ekonomiska līmeņa sasniegšanu, kādu jau bauda bagātās valstis, bet gan par cilvēka cienīgas dzīves izveidošanu ar solidāra darba palīdzību, kur tiek ļauts attīstīties katra indivīda cieņai un radošai darbībai, kā arī viņa spējām atbildēt uz savu, Dieva doto aicinājumu”.

Arī pāvests Pāvils VI savā sociālajā enciklikā Populorum Progressio apgalvoja, ka „attīstību nevar reducēt vienīgi uz ekonomisko izaugsmi”. „Lai attīstība būtu patiesa, tai ir jābūt integrālai – tādai, kas ir vērsta uz katra cilvēka un visa cilvēka attīstību,” viņš rakstīja.

Benedikts XVI, tiekoties ar saviem šīsdienas viesiem, teica, ka uzmanība pret cilvēka patiesajām vajadzībām, katra cilvēka cieņas respekts, tiekšanās pēc kopējā labuma, ir principi, pēc kuriem jāvadās, plānojot katras nācijas izaugsmi. Taču tas nenotiek vienmēr. Mūsdienu globalizētajā sabiedrībā bieži ir vērojama paradoksāla un dramatiska nelīdzsvarotība. Tad, kad tiek runāts par ekonomisko augšupeju, līdztekus var vērot arī vides piesārņojumu un bezatbildīgu dabas resursu izsaimniekošanu. „Ir skaidrs, ka tikai tāds globalizācijas process, kurā tiek izrādīta solidaritāte, cilvēcei var nodrošināt patiesas labklājības un stabila miera nākotni,” piebilda pāvests.

Benedikts XVI teica, ka ticīgie laji, kas vēlas risināt šīs problēmas, pamatojoties uz Baznīcas Sociālo mācību, ir aicināti veicināt solidaritātes kultūru un tādu ekonomisko izaugsmi, pēc kuras patiešām ilgojas cilvēki un tautas. Pāvests vēlreiz atgādināja, ka patiesai attīstībai piemīt trīs profili – ekonomiskais, sociālais un cilvēciskais. Bez tiem nav iespējama brīva sabiedrība.

iš