No 14. līdz 19. maijam vizīti “ad Limina Apostolorum” veic Mali bīskapi. Šodien viņi
tikās ar pāvestu. Atgādinām, ka līdz 18. maijam Benedikts XVI atpūšas savā vasaras
rezidencē Kastelgandolfo. Šajā sakarā 16. maijā nenotika vispārējā audience. Svētais
tēvs tiksies vispirms ar katru bīskapu individuāli, vēlāk ar visu grupu.
Šajā
Rietumāfrikas valstī dzīvo vairāk nekā 12 miljoni iedzīvotāju. 85 proc. ir musulmaņi,
2,5 proc. – kristieši, bet 9,5 proc. – pieder āfrikāņu tradicionālajām reliģijām.
Mali dzīvo 235 tūkstoši katoļu. Neraugoties uz islāma piekritēju vairākumu, tur valda
iecietība un labas starpreliģiskās attiecības. Taču pēdējos gados Mali vērojama spēcīga
musulmaņu fundamentālistu ietekme, kas nāk no Nigēras un citām valstīm.
„Teiktu,
ka attiecības starp katoļiem un musulmaņiem ir brālīgas” – intervijā Vatikāna radio
teica Mali bīskapu konferences prezidents, bīskaps Žans Gabriels Diarra. Viņš uzsvēra,
ka tur cilvēki jūtas vispirms piederīgi tautai un tikai tad kādai reliģijai. „Šajā
situācijā mācāmies savstarpējo cieņu. Misionāri un vietējie priesteri cenšas, lai
Baznīcas dibinātās grupas būtu atvērtas visiem. Kristiešu un musulmaņu studenti, strādnieki
un ģimenes nāk ar savu ticību un meklē patiesības gaismu” – uzsvēra bīskaps Diarra.
Mali ir sena vēsture. Islāms izplatījās 11. gadsimta sākumā, kad tās teritorija
atradās Ganas impērijā. 1235. gadā izveidota Mali karaliste, kurā vēlāk iekļauta arī
Mauritānija un Senegāla. Taču 15. gadsimtā tā sāka sadalīties atsevišķās valstīs.
19. gadsimta otrajā pusē Mali kļuva par Francijas koloniju. Neatkarību atguva 1960.
gadā. Iedzīvotāju lielākā daļa nodarbojas ar lauksaimniecību. Taču lielu postu nodara
biežie sausuma periodi. Valsts eksportē kokvilnu, zemesriekstus un cukurniedres.
Mali
evaņģēlizācija sākās pirms vairāk nekā 100 gadiem. 1888. gadā Kitas pilsētā nodibināta
pirmā draudze. Misionāro darbu veica Svētā Gara kongregācijas priesteri. 1921. gadā
Bamako izveidots apustuliskais vikariāts, kas 1955. gadā kļuva par arhidiecēzi. Šodien
Mali ir sešas diecēzes. 1990. gadā valsti apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.