Krievija: pasliktinās patriarha Aleksija II veselības stāvoklis
Maskavas un visas Krievijas pareizticīgās Baznīcas patriahs Aleksijs II publiski parādīsies
ne ātrāk par 24. maiju – atsaucoties uz preses aģentūras „Interfax” informāciju, paziņoja
radiostacija „Maskavas atbalss”. 78. gadus vecais patriarhs smagā stāvoklī atrodas
vienā no Šveices klīnikām. Taču šo faktu kategoriski noliedz Maskavas patriarhāts.
Slāvu
kultūras nedēļas ietvarā 24. maijā Krievijas pareizticīgo Baznīcas vadītājs svinēs
liturģiju Dievmātes baznīcā. Interneta portāls Credo ziņo, ka Šveices klīnikā Aleksijs
II divas reizes esot pārdzīvojis klīnisko nāvi. Pēc ārstu domām, viņam ir diezgan
mazas izredzes izdzīvot.
„Baumas par patriarha veselības pasliktināšanos neatbilst
patiesībai. Viņš jūtas diezgan labi” – sarunā ar „Interfax” žurnālistiem teica zinātniskā
centra „Pareizticīgo enciklopēdija” vadītājs Siergiejs Kraviecs. Krievijas pareizticīgo
Baznīcas patriarhs pašlaik atpūšas ārzemēs, kur veic arī „ārstniecības kursu” – teica
Kraviecs. Taču viņš nenosauca valsti, kur uzturas Aleksijs II. Zinātniskā centra vadītājs
atgādināja, ka patriarhs ir izteicis savu līdzjūtību čellista Mstislava Rostropoviča
un aktiera Kirila Lavrova tuviniekiem saistībā ar viņu nāvi.
Pareizticīgo Baznīcas
vadītāja veselības stāvoklis jau sen rada nemieru. 2002. gada rudenī, vizītes laikā
Astrahaņā, viņš pārcieta akūtu miokarda infarktu. Lai gan sākotnēji šī informācija
tika noliegta, taču patiesībā Aleksijs II gandrīz gadu ārstējās Krievijā un ārzemēs.
Kā zināms, Šveicē atrodas viņa rezidence.
Aleksijs Rididžiers dzimis 1929.
gada 23. februārī Tallinā, parezticīgo mācītāja ģimenē. Studējis Ļeņingradas Garīgajā
akadēmijā. 1950. gadā saņēma diakona, bet trīs gadus vēlāk (1953. g. 17. aprīlī) priestera
svētības. Pastorālo darbu veica Igaunijas baznīcās. 1961. gadā kļuva par mūku. Tā
paša gada 14. augustā Aleksijs tika nominēts par Tallinas un Igaunijas bīskapu. 1964.
gada 23. jūnijā saņēma arhibīskapa, bet 1968. gada 25. februārī – metropolīta titulu.
1986. gada 29. jūlijā viņš tika iecelts par Ļeņingradas un Novgoradas metropolītu
ar sēdekli Tallinā. Šos pienākumus viņš veica līdz 1990. gada 7. jūnijam, kad Krievijas
pareizticīgo Baznīcas svētā sinode viņu ievēlēja par Maskavas un visas Krievijas patriarhu.