Arhib. Kondrusevičs: Jeļcins bija demokrātijas līderis

25. aprīlī Maskavas Kristus Glābēja katedrālē notika bijušā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina bēru dievkalpojums. Pareizticīgo Baznīcas patriarhs Aleksijs II uzsvēra, ka pēdējo simts gadu laikā pirmo reizi Krievija no sava vādītāja atvadās svētnīcā. Šis fakts liecina, ka valsts pamazām atgriežas pie savām senajām tradīcijām. Maskavas metropolīts arhibīskaps Tadeušs Kondrusevičs līdzjūtības telegrammā uzsvēra, ka Borisa Jeļcina nāve krievu tautai ir aicinājums dziļāk pārdomāt par viņa dzīves un prezidentūras nozīmi valsts attīstībā. Vakar arhibīskaps viesojās Vatikāna Radio.

VR: Vai varam runāt par Borisa Jeļcina kādiem īpašiem nopelniem reliģiskās dzīves attīstībā Krievijā?

Arhib. T. Kondrusevičs: Boriss Jeļcins bija viens no aktīvākajiem demokrātijas līderiem. Ar viņa vārdu saistās Padomju Savienības krišana un Krievijas atdzimšana. Lai gan šis process ir ļoti grūts un ilgst līdz pat šodienai, taču tieši viņš sāka veidot demokrātiskas valsts struktūru. Centās īstenot reliģijas un sirdsapziņas brīvības principus. Pateicoties viņam, esam atguvuši Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas katedrāli Maskavā. Prezidentam Jeļcinam uzrakstīju vēstuli par šo jautājumu. Atbilde pienāca ļoti ātri. Pēc neilga laika atguvām svetnīcu. Atceros arī to laiku, kad dažādu konfesiju pārstāvji pieprasīja izstrādāt likumu par ticības un kulta brīvību. Šajā jautājumā Jeļcinam rakstīja arī Jānis Pāvils II. Atsaucoties uz pāvesta lūgumu, Jeļcins uzlika veto parlamenta apstiprinātajam likumam, pieprasot to pārskatīt un uzlabot. Bez šaubām viņam ir daudz nopelnu.

VR: Boriss Jeļcins ir pirmais politiskais līderis Krievijā, kura bēres notika svētnīcā. Vai to varam saukt par reliģijas atjaunošanās zīmi?

Arhib. T. Kondrusevičs: Zināmā veidā tā ir reliģijas atdzimšanas zīme. Tajā pašā laikā ar to tika pasvītrots, ka Krievijā dominējošā reliģija ir pareizticība. Vēlos atgādināt, ka tieši Borisa Jeļcina prezidentūras laikā tika atjaunota Maskavas pareizticīgo katedrāle, kurā vakar notika bēru dievkalpojums. Viņš bieži piedalījās dažādās liturģiskajās svinībās. Vai tie bija Ziemassvētki, vai Lieldienas, kopā piedalījāmies Maskavas patriarha Aleksija II vadītājās svinībās. Raugoties uz visu to, kas šodien notiek Krievijā, varu teikt, ka valsts neatmet religiju, ka tā aizvien labāk sāk saprast, ka sabiedrības nākotni nevar veidot bez kristīgās morāles principiem. Priecājos, ka tas ir redzams arī Krievijā.

Paldies par sarunu.
tulk. Silvija Krivteža