Svētā Mise Pāvijā: pāvesta homīlija par atgriešanos

Vienmēr meklēt patiesību; neapmierināties ar to, ko citi dara un runā; nenovērst savu skatienu no Kristus; mācīties ticēt Baznīcā, kas ir Kristus mistiskā miesa – tie ir sv. Augustīna norādījumi mūsdienu cilvēkam. Par to Benedikts XVI plaši runāja Svētās Mises sprediķī. 22. aprīlī Pāvijā viņš svinēja Euharistiju. Šajā pilsētā atdusas slavenā Hiponas bīskapa mirstīgās atliekas. Svētajā Misē, kas notika sv. Kārļa Boromeja kolēģijas dārzos, piedalījās vairāk nekā 20 tūkstoši ticīgo.

Benedikts XVI norādīja uz lielā Baznīcas doktora atgriešanās procesa trīs galvenajiem posmiem. Patiesības meklēšana viņu noveda līdz iemiesotā Vārda atklāsmei. Pateicoties tai, 387. gada 24. aprīlī, Lieldienu naktī, Milānā sv. Augustīns no sv. Ambrozija rokām pieņēma Kristības sakramentu. Otrais posms sākās 391. gadā, kad zināmā veidā bija spiests pieņemt priesterības svētības, jo cilvēki vēlējās viņu redzēt kā priesteri un sprediķotāju. Tas viss lika viņam atteikties no saviem personiskajiem plāniem un kalpot citiem. Tā redzamais auglis bija Evaņģelija sludināšana tautai saprotamā valodā. Trešo posmu Augustīns sasniedza 20 gadus velāk. Viņš saprata, ka tikai Kristus ir pati pilnība. Visi pārējie ir aicināti lūgties: „piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem“.

„Augustīns sasniedza pazemības dziļumus – teica pāvests. Ne tikai caur domas apvienošanu ar Baznīcas pazemīgo ticību, ne tikai caur savu dziļo zināšanu sludināšanu vienkāršā valodā, bet arī caur pazemīgo atzīšanu, ka arī viņam, tāpat kā visai Baznīcai, ir nepieciešama Dieva žēlsirdība, kas piedod. Tikai tad mēs līdzināmies Kristum, kas ir pati pilnība, kad kļūstam par žēlsirdības cilvēkiem“ – homīlijā teica Benedikts XVI.

sk/RV