Pestītāja aheropitiskā ikona un tās loma Lieldienu liturģijā

Lieldienu svinību laikā svētā Pētera sakrālajā laukumā, blakus altārim tiks novietota Kristus ikona. Tā tiek dēvēta par „aheropitisku” ikonu, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē, ka tā nav cilvēka rokas gleznota. Tomēr, kā norāda pāvesta liturģisko ceremoniju nodaļas konsultants, monsinjors Krispino Valenciano, šī definīcija nav jāuztver burtiski, jo katra ikona, uz kuru cilvēks raugās ar ticības acīm, būtībā ir aheropitiska un līdz ar to arī brīnumaina. Ikona, kas šogad tiks izstādīta svētā Pētera laukumā, ir pavisam jauna. Taču tā ir gleznota pēc senās, VI-VII gadsimta ikonas parauga, kuras oriģināls glabājas Laterānā.

Oriģinālā Kristus Pestītāja ikona ir atceļojusi uz Romu no Konstantinopoles, iespējams, ikonoklastijas laikā. Par to tiek vēstīts Liber Pontificalis grāmatā, pāvesta Stefana III biogrāfiskajā aprakstā VIII gadsimta vidū. Ikonas atrašanās vieta ir Svēto Kāpņu svētnīca, kas agrāk tika pielīdzināta Jeruzalemes tempļa Sancta Sanctorum – Vissvētākajai svētvietai.

Aheropitiskajā ikonā Kristus bija attēlots sēžot tronī, taču šodien saredzama ir vienīgi Viņa seja. Attēls laika gaitā tika bojāts, jo iepriekšējo gadsimtu pāvesti, sekojot sava laika liturģiskajiem ritiem, mēdza to apslacīt ar bazilika ūdeni un smaržīgām eļļām.

Ikona ir tikusi vairākkārt atjaunota, pēdējoreiz 1996. gadā. Kopš 2000. Jubilejas gada tika atjaunots arī rits, kas gadsimtiem ilgi norisinājās Laterāna kapelā. Saskaņā ar to, pāvests, pēc Lieldienu nakts vigīlijas celebrēja Euharistiju svētās Marijas Lielākajā bazilikā. Pirms došanās uz turieni, viņš iegriezās kapelā, kurā glabājās šī ikona. Pāvestam ienākot, tika atvērtas durtiņas, kas aizsedza svēto Kristus attēlu un divi pils darbinieki izteica Lieldienu rituālo formulu: „Surrexit Dominum Vere”. Pāvests atbildēja: „Patiesi augšāmcēlies un parādījies Sīmanim”.

2000. gadā šis rits tika atjaunots, taču tagad tas notiek svētā Pētera laukumā. Ikonu aizsargājošās durtiņas katrs no savas puses atver divi diakoni. Pāvests tuvojas ikonai, to noskūpsta un lūdzas tās priekšā.

Šogad, kā jau teicām, senā ikona tiks aizvietota ar tās jauno reprodukciju. To ir gleznojuši gruzīnu mākslinieks Amirans Goglidze, savukārt sudraba apdari ir darinājis itālietis Klaudio Franki. Pēc Lieldienu dievkalpojuma jaunā ikona tiks nogādāta un glabāta Vatikānā, garīgo māsu klosterī.

Rituālās Lieldienu sekvences „Surrexit Dominus” nozīme sakņojas Lūkas Evaņģēlija tekstā, kurā tiek aprakstīts Pētera izbrīns redzot tukšo kapu un pārējo apustuļu liecība par augšāmcēlušo Kungu, kurš parādījies Sīmanim (Lk 24,12.34; sal. Jņ 20,3-10). Kristus parādīšanās Pēterim un citiem lieciniekiem ir Kristus mācekļu Lieldienu ticības teoloģiskais pamats (sal.Apd 1,21-22; 1 Kor 15,36).

Arī mūsdienās, sekojot senajai tradīcijai, Romas bīskaps, sākot Euharistijas svinības, satiek augšāmcēlušo Kungu Vissvētā Pestītāja ikonā, un pēc Lieldienu pasludināšanas naktī, no rīta kļūst pirmais Kunga augšāmcelšanās liecinieks visai Baznīcai.

iš