Lielās Piektdienas vēlā vakarā daudzi ticīgie pildīja Romas kolizeja apkārtni, lai
piedalītos pāvesta vadītajā Krustaceļā. Tas, kā parasti, notika vispirms senā amfiteātra
iekšpusē un vēlāk turpinājās ārā, līdz noslēdzās uz paugura iepretim kolizejam. „Sekojot
Jēzum Viņa ciešanu ceļā, redzam ne tikai Jēzus ciešanas, bet visu pasaules cietēju
ciešanas un tas ir visdziļākais Via Crucis lūgšanas mērķis: atvērt mūsu sirdis
un redzēt ar sirdi”, teica pāvests Krustaceļa noslēgumā. Baznīcas tēvi ir uzskatījuši
par lielu grēku sirds nocietinātību, tai pašā laikā augsti vērtējot pravieša Ezehiela
izteikto pravietojumu: „Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas
sirdi” (sal. Ez 36,26). Atgriezties pie Kristus un kļūt par kristieti nozīmēja
saņemt miesas sirdi, kas ir jūtīga pret citu cilvēku ciešanām.
Benedikts XVI
teica: „Mūsu Dievs nav vis kāds tālais Dievs, kas ir neaizskarams savā svētumā. Mūsu
Dievam ir sirds. Viņam ir miesas sirds, jo mūsu dēļ Viņš pieņēma cilvēka miesu, lai
varētu ciest kopā ar mums un būt kopā ar mums mūsu ciešanās. Viņš kļuva par cilvēku,
lai iedotu mums miesas sirdi un pamodinātu mūsos mīlestību uz cietējiem, uz tiem,
kam ir nepieciešama mūsu palīdzība.”
Pāvests aicināja lūgties par visiem cietējiem
pasaulē un par to, lai Kungs mums piešķir patiesu miesas sirdi, lai mēs varētu kļūt
par Viņa mīlestības lieciniekiem ne tikai vārdos, bet ar visu mūsu dzīvi.