Pāvesta svinētā pateicības Svētā Mise sv. Pētera laukumā

Benedikts XVI savu priekšgājēju nosauca par tēvu, draugu, dziļas ticības cilvēku, dedzīgu ganu, drosmīgu cerības pravieti, nenogurstošu liecinieku un Dieva mīlestības kalpu. 2. aprīļa pēcpusdienā sv. Pētera laukumā pāvests celebrēja pateicības Svēto Misi par Jāņa Pāvila II pontifikātu, novēlot viņa dvēseli Dieva žēlsirdībai. „Pāvesta liecības autentiskums balstās krusta akceptācijā. Viņa dzīve bija upuris Kristum” – homīlijā teica Benedikts XVI.

„Jau ilgāku laiku viņš gatavojās uz tikšanos ar Kristu. Par to liecina veiktie papildinājumi testamentā” – uzsvēra pāvests. Atgādināja, ka Jānis Pāvils II privātajā kapelā pavadīja ilgas stundas sarunā ar Kristu, lai pilnīgi pieņemtu Dieva gribu, nepārtraukti atkārtojot Totus tuus.

„Tāpat ka Kristus, arī pāvests lūgšanā izdzīvoja savu agoniju. Dzīves pēdējā dienā, Dieva Žēlsirdības svētku priekšvakarā, lūdza nolasīt sv. Jāņa evaņģēliju. Ar apkārtējo cilvēku palīdzību viņš vēlējās piedalīties lūgšanās un Stundu liturģijā, adorācijā un meditācijās. Nomira lūdzoties. Patiesi, viņš aizmiga Kungā” – ar aizkustinājumu sacīja Benedikts XVI.

Homīlijā pāvests skaidroja Evaņģēlija fragmentu par mielastu Betānijā. Kad Marija ar dārgām eļļām apslacināja Jēzus kājas, smarža – kā to apraksta evaņģēlists Jānis – piepildīja visu māju. „Pāvesta ticības, cerības un mīlestības smarža piepildīja māju, piepildīja sv. Pētera laukumu, piepildīja Baznīcu un izplatījās visā pasaulē. (...) Esam pārliecināti, ka arī šodien „viņš no Tēva mājām turpina iet kopā ar Baznīcu” – teica Benedikts XVI. Lai Jāņa Pāvila II piemērs mudina visus ticīgos sekot Kristum un savu dzīvi salikt Marijas rokās.

Pēc Euharistijas sv. Pētera laukumā palika vairāki simti ticīgo no Polijas un Spānijas, lai kopā pieminētu Jāni Pāvilu II. Plkst. 21.00 Vatikāna bazilikas grotās pie pāvesta kapa notika rožukroņa lūgšana. To vadīja Krakovas arhibīskaps, kardināls Staņislavs Dzivišs.

sk/RV