Pāvila VI enciklikai "Populorum progressio" – 40

Šogad aprit 40 gadi kopš Pāvila VI enciklikas „Populorum progressio” publicēšanas. Pāvests to parakstīja 1967. gada 26. martā. Dokuments balstās uz katoļu Baznīcas sociālo mācību, kuras centrā ir persona. Pāvils VI atgādina, ka vājā ekonomiskā attīstība ir smags pārkāpums pret cilvēci. Nosoda „materiālo vajadzību trūkumu tiem, kam trūkst pat nepieciešamā minimuma; morālo trūkumu tiem, kas ir egoisma izkropļoti” un „apspiedošās sociālās struktūras, kas tādas ir īpašuma, varas, strādnieku ekspluatācijas vai netaisnu darījumu dēļ”.

Pāvils VI iesaka ne tikai “lielāku cieņu pret citiem, virzību uz nabadzības garu, sadarbību kopējam labumam, ilgas un vēlēšanos pēc miera”, bet arī „cilvēka augstās vērtības un Dieva, viņa avota un mērķa, atzīšanu”. Pāvests norāda, ka galvenā ir „ticība, Dieva dāvana, ko labas gribas cilvēks pieņem un vienotība Kristus mīlestībā”. Tāpēc Kristus „skatiens” uz ļaudīm mudina mūs atzīt patieso „pilnīgā humānisma” būtību, kas, saskaņā ar Pāvila VI teikto, sastāv no „visa cilvēka un visu cilvēku vispusīgas attīstības”.

Tāpēc primārais ieguldījums, ko Baznīca piedāvā cilvēces un tautu attīstībai, nav tikai materiāli līdzekļi un tehniski risinājumi, bet ietver patiesības sludināšanu par Kristu, kurš izglīto sirdsapziņas un māca patiesu cieņu pret cilvēku un pret darbu; tas nozīmē tādas kultūras veicināšanu, kas patiesi atbild uz visiem cilvēces jautājumiem.

“Pāvils VI norādīja uz integrālu un solidāru humānisma nepieciešamību. Lai tā attīstība būtu autentiska ir nepieciešams vienmēr respektēt un veicināt personas cieņu un tiesības, kā arī aktivizēt visus spēkus solidaritātes, sadarbības un savstarpējās sapratnes veicināšanā” – intervijā Vatikāna Radio teica bīskaps Džampaolo Krepaldi.

Pontifikālās „Iustitia et Pax” padomes sekretārs uzsvēra, ka viens no enciklikas „Populorum progressio” galvenajiem aspektiem ir cilvēces ģimenes vienotība, kas ir nozīmīga no teoloģiskā un garīgā viedokļa. Tā stabilu vietu ieņēma Jāņa Pāvila II maģistērijā. „Šodien dzīvojam globālajā laikmetā. 1989. gadā piedzīvojām komunisma režīma sagrāvi. Uz starptautiskās skatuves parādījās tādas ekonomiskās un politiskās lielvaras kā Ķīna un Indija. Politiskā situācija pasaulē ir radikāli mainījusies. Enciklikas „Populorum progressio” vēstījums ir aktuāls arī šodien. Tā aicina mūs veidot integrālu un solidāru humānismu” – teica bīskaps Krepaldi.

sk/RV