24. martā Baznīca atzīmē 15. Lūgšanas un gavēņa dienu par nogalinātajiem misionāriem.
Šogad tās tēma: „Cerība pasaulei”. Tādā veidā ticīgie piemin tos misionārus visā pasaulē,
kuri par Kristu atdeva savas dzīvības. Atceres dienas iniciatori ir Itālijas Pontifikālā
misiju darba Jauniešu misionārā kustība.
„Tā kā mēs dzīvojam pasaulē, kas aizvien
vairāk baidās no nākotnes un, kurā daudzi cilvēki neprot vairs pacelt savu skatienu
uz augšu, tad nogalinātie misionāri aicina mūs kļūt stiprākiem savā ticībā, ticēt,
ka cilvēces atjaunošanās ir iespējama un cerēt uz labāku nākotni” – teikts Jauniešu
misionārās kustības šai dienai sagatavotajā ziņojumā.
Mums jāapzinās, ka dzīve,
kas tiek ziedota mīlestībai, ir spējīga izmainīt sirdsapziņas, pārmainīt mentalitāti
un dzīvi. Mocekļi dod mums spēku iet uz priekšu. Tie ir vīrieši un sievietes, kuri
sekoja Kristum un apliecināja, ka piedošana un mīlestība ir stiprāki par naidu. Viņu
upuris rāda mums, ka Kungs arī šodien ir augšāmcēlies un dzīvs. Viņš ir tas, kurš
uzvar ļaunumu un nāvi. Mocekļi spīd kā zvaigznes. Ar savu liecību viņi izgaismo cilvēces
ceļu pretī gaismai, kas ir Kristus.
Mocekļu upura piemiņa dara šodien klātesošas
Kristus ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos, kas pasaulei ir drošs cerības avots. Jāatzīmē,
ka pirms 27 gadiem, šinī pašā datumā, tas ir, 24. martā, tika nogalināts San Salvadoras
arhibīskaps Oskars Arnulfo Romero.
2006. gadā savu dzīvību par Kristu atdeva
17 priesteri, 1 reliģiozais, 3 garīgās māsas un 3 laji – kopumā 24 misionāri. 9 no
viņiem pēc izcelsmes bija amerikāņi, 6 afrikāņi, 5 eiropieši, 3 no Āzijas un 1 no
Okeānijas. Visvairāk misionāru pagājušajā gadā tika nogalināti Āfrikā (11), Latīņamerikā
8, Āzijā 4 un Okeānijā 1. Laika posmā no 1980. līdz 2006. gadam pasaulē kopumā nogalināti
870 misionāri.
Vienā no lūgšanas „Kunga Eņģelis” laikā teiktajām pārdomām
Benedikts XVI norādīja: „Nav šaubu, ka sekot Kristum ir grūti. Bet, saskaņā ar Viņa
vārdiem, tikai tas, kurš Evaņģēlija dēļ, pazaudēs savu dzīvību, to izglābs un, tādējādi,
pilnībā piešķirs jēgu savai eksistencei. Nav cita ceļa, lai varētu būt par Kristus
mācekļiem, nav cita ceļa, lai varētu liecināt Viņa mīlestību un sasniegt evaņģēlisko
pilnību”. Vienīgais ceļš ir liecības ceļš, norāda pāvests. Proti, pazemībā un klusumā
veltīt savu dzīvi kalpošanai Dievam un cilvēkiem – kalpot mīlestībai un veidot patiesu
mieru.