Kustības "Kopiena un atbrīvošanās" vizīte Romā

Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies Itālijā dibinātās kustības „Kopiena un atbrīvošanās” locekļi. Viņi piepildīja ne tikai svētā Pētera laukumu, bet arī tā apkārtni. Spītējot lietum, šie daudzie cilvēki, lielākoties jaunieši un ģimenes ar bērniem, uzmanīgi klausījās Benedikta XVI uzrunu, kurā viņš vispirms pieminēja kopienas dibinātāju, nesen mūžībā aizgājušo Luidži Džusanni. „Ar viņu man saistās daudzas atmiņas,” teica pāvests.

„Mūsu pēdējā tikšanās notika pirms diviem gadiem Milānas katedrālē, kad pāvests Jānis Pāvils II mani bija nosūtījis vadīt viņa bēru dievkalpojumu. Caur viņu Svētais Gars Baznīcā ir izveidojis kustību, kas sāka liecināt par Kristum piederības skaistumu laikā, kad izplatījās uzskats, ka kristietība ir kaut kas nogurdinošs un dzīvi noliedzošs. Priesteris Džusanni tad uzņēmās ieaudzināt jauniešos mīlestību uz Kristu, atgādinot, ka tikai Viņš ir ceļš, kas ved pretim cilvēka sirds centienu īstenošanai un ka Kristus glābj cilvēku tieši caur viņa cilvēcību, nevis tās noliegšanu.”

Turpinot atcerēties kustības „Kopiena un atbrīvošanās” dibinātāju, Benedikts XVI turpināja: „Kā jau minēju toreiz, viņa bēru dievkalpojumā, šis drosmīgais priesteris, kas izauga maizes ziņā trūcīgā, taču mūzikas piesātinātā namā, kā viņš pats to mēdza sacīt, jau kopš bērnības bija pārņemts ar tiekšanos pēc skaistā. Taču skaistums, pēc kura viņš tiecās, nebija kurš katrs skaistums. Viņš meklēja pašu lielāko skaistumu – Bezgalīgo skaistumu, kas slēpjas Kristū.”

Runājot par kustību „Kopiena un atbrīvošanās”, pāvests teica, ka tā ir komunitāra ticības pieredze, kas Baznīcā radusies pēc hierarhiskas organizācijas parauga, taču iedvesmojusies pēc atjaunota veida tikšanās ar Kristu, var teikt, pēc Svētā Gara impulsa. Arī šodien kustība dod iespēju dziļā un aktuālā veidā paust kristīgo ticību – no vienas puses, ar pilnīgu uzticību un kopību ar svētā Pētera pēcteci, no otras puses – ar spontanitāti un brīvību, kas ļauj īstenot sevi caur jaunu un pravietisku apustulisko un misionāro kalpošanu.

Pāvests turpināja, sakot, ka kustība „Kopiena un atbrīvošanās” iekļaujas plašajā apvienību, kustību un citu jauno ekleziālo realitāšu kopumā, ko providenciālā veidā Svētais Gars ir iedvesmojis pēckoncila Baznīcā. Visas Gara dāvanas palīdz celt Kristus mistisko miesu, sniedzot liecību par Dieva bezgalīgo žēlsirdību katra cilvēka dzīvē. Tāpēc ekleziālās kustības ir Kunga Gara auglības zīme, kas pasaulei liecina par augšāmcēlušā Kristus uzvaru un pilda misionāro sūtību, ko Viņš uzticēja savai Baznīcai.

Benedikts XVI piebilda arī, ka Kungs mums vienmēr dod jaunas dāvanas, kuras ir jāuzņem ar pateicību – arī tad, ja dažreiz tās mums šķiet neērtas. Tai pašā laikā, ņemot vērā, ka Baznīca ir viena un ka jaunās ekleziālās kustības patiešām ir Svētā Gara dāvanas, tad tām ir jāiekļaujas ekleziālajā kopienā un jākalpo tai tādā veidā, lai pacietīgā dialogā ar Baznīcas ganiem, šīs kustības spētu būt par patiesiem akmeņiem Baznīcas celtnē šodien un nākotnē.

iš