Benedikts XVI: Eiropai ir jāatsakās no pragmatisma, kas attaisno vērtību kompromisu

Sestdien audiencē pie pāvesta bija ieradušies arī Eiropas Bīskapu konferenču rīkotā kongresa dalībnieki. Svētais tēvs viņus pieņēma Vatikāna pils Klementa zālē. Viņš izrādīja prieku, ka tik daudzi bīskapi – apmēram 500 cilvēku šais dienās piedalās kongresā, kas veltīts 50. gadskārtai kopš parakstīti tā dēvētie Romas traktāti, kas iezīmēja Eiropas Savienības sākumu.

„Šais gados aizvien vairāk ir radusies nepieciešamība nodibināt stabilu līdzsavaru starp Eiropas ekonomisko un sociālo dimensiju,” teica pāvests. Viņš uzsvēra, ka to darot, nedrīkst aizmirst nabadzīgo un atstumto likumīgās intereses.

Aplūkojot Eiropas demogrāfisko profilu, Benedikts XVI izteica bažas, ka kontinents, šķiet, ir uzsācis ceļu, kas to var novest pie situācijas, kad būs jāsaka ardievas savai vēsturei. Demogrāfiskais faktors var atstāt ietekmi ne tikai uz ekonomisko izaugsmi, bet arī uz sociālo dzīvi, dodot priekšroku individuālismam, kam nerūp nākotne. „Var domāt, ka Eiropa zaudē ticību savai nākotnei,” teica pāvests.

Benedikts XVI uzsvēra, ka nav iespējams celt Eiropas „kopējo māju”, nerēķinoties ar šī kontinenta tautu identitāti. Vispirms tā ir vēsturiska, kultūras un morālā identitāte un tikai tad – ģeogrāfiska, ekonomiska un politiska. Šo identitāti veido universālo vērtību kopums, kuru ir kaldinājusi kristietība. Šīm vērtībām, kas veido kontinenta dvēseli, ir jāpaliek arī trešā gadu tūkstoša Eiropā kā civilizācijas raugam. „Nav jābrīnās,” teica pāvests, „ka Eiropa, kas sevi sauc par „vērtību kopienu”, aizvien vairāk apstrīd universālo un absolūto vērtību pastāvēšanu”.

„Šī apostāzes forma – vispirms jau pašai no sevis un tikai tad no Dieva, liek šaubīties par savu identitāti. Kopiena, kas sevi veido, atsakoties respektēt cilvēka cieņu un aizmirstot, ka ikviens cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības, nenes labumu nevienam,” uzsvēra pāvests. Viņš norādīja, ka Eiropai ir jāatsakās no tā pragmatisma, kas attaisno vērtību kompromisu. Šis pragmatisms, kas tiek stādīts priekšā, kā līdzsvarota un reālistiska pieeja lietām, patiesībā tāds nemaz nav, jo tas noliedz vērtību dimensiju, kas ir cilvēciskās dabas neatņemama sastāvdaļa.

Ja šim pragmatismam pievienojas laiciskas un relatīviskas tendences, tad kristiešiem tiek liegtas tiesības piedalīties publiskās debatēs un tiek pārmests, ka viņi sev vēlas panākt nepamatotas privilēģijas. Pašreizējā vēstures posmā, ko iezīmē daudzie izaicinājumi, Eiropas Savienībai, ja tā vēlas būt par universālo vērtību veicinātāju un tiesību aizstāvi, ir jāatzīst stabilas cilvēciskās dabas pastāvēšana, no kuras izriet visu indivīdu kopējas tiesības.

iš