Benedikta XVI katehēze par sv. Justīnu

„Aizvakar svinējām sv. Jāzepa liturģiskos svētkus. Viņš ir arī mans debesīgais aizbildnis. Sirsnīgi pateicos par lūgšanām. Lai sv. Jāzeps stiprina jūs un palīdz veikt ģimenes tēvu grūto pienākumu. Mācīsimies no viņa mīlēt Dievu un cilvēkus” – aicināja Svētais tēvs.

Vispārējā audiencē, kas notika sv. Pētera laukumā, piedalījās vairāki simti ticīgo no Sardīnijas. „Nesen publicētajā apustuliskajā pamudinājumā norādīju uz Euharistijas nozīmi Baznīcas un katra kriestieša dzīvē. Tas ir prieka un garīgā spēka avots. Smeļot no tā, mēs spēsim liecināt par Dieva mīlestību visā pasaulē” – teica pāvests. Viņš aicināja Sardīnijas bīskapus nenogurstoši rūpēties par sev uzticēto ticīgo kopienu.

Benedikts XVI uzrunāja arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. „Lielajā gavēnī, kas ir atgriešanās un izlīgšanas laiks, aicinu jūs sekot Kristus piemēram, būt par Viņa vēsts sludinātājiem, vienot savas dzīves grūtības ar Kristus ciešanām un veidot ģimenes par kristīgās mīlestības kopienām” – sacīja pāvests. Turpinot katehēzes ciklu par Baznīcas pirmo gadsimtu izcilām personām, Benedikts XVI šoreiz plašāk runāja par sv. Justīnu.

Filozofs un moceklis sv. Justīns ir nozīmīgākā persona otrā gadsimta apoloģētu tēvu vidū. Dzimis ap 100. gadu. Pirms atgriešanās kristīgajā ticībā un skolas nodibināšanas Romā, bija pievērsies grieķu filozofiskajai tradīcijai patiesības meklējumos. Kā kristietis tika nodots, un 165. gadā, Marka Aurēlija valdīšanas laikā, viņam tika nocirsta galva.

Savos darbos sv. Justīns rāda kā Dieva plāns piepildās Kristū, Dieva Logosā. Katrs cilvēks, radīts kā prātīga būtne, piedalās Logosā, viņš nes sevī tā iedīgli un ir spējīgs pieņemt patiesības gaismu. Tā Logoss, kas pravietiskā veidā tika atklāts jūdiem Mozus likumā, daļēji atklājās arī grieķiem. Tā kā kristietība ir Logosa vēsturiska izpausme visā pilnībā, tad „viss, ko kāds izteica kā skaistu esam, pieder mums, kristiešiem” – saka sv. Justīns. Pārliecināts, ka grieķu filozofija tiecas pēc Kristus, Justīns uzskata, ka kristieši var Viņam tuvoties ar paļāvību. No tā brīža, kristīgā ticība skaidri nostājas filozofu Dieva pusē un pret pagānu reliģijas nepatiesajiem dieviem. Tā izvēlas ontoloģisko patiesību nevis paraduma mītu, „kultūras ieradumu” vai „laikmeta modi”.

sk/je/RV