Pr. Oders par Jāņa Pāvila II beatifikācijas procesa noslēgumu
Jāņa Pāvila II nāves atceres gadadienā, 2. aprīlī, Romā svētā Jāņa Laterāna bazilikā
tiks oficiāli noslēgts viņa beatifikācijas process diecēzes ietvarā. Pr. Slavomirs
Oders uzsvēra, ka tas esot bijis viens no ātrākajiem procesiem mūsdienu Baznīcas vēsturē.
10. martā intervijā Vatikāna Radio postulators pr. Oders paskaidroja, ka beatifikācijas
process zināmā veidā ir laiks, lai padziļinātu Karola Vojtilas mācību un garīgumu.
Pr. Oderam jautājām kā noritēs procesa noslēguma svinības.
Pr. S. Oders:
Šī gada 2. aprīlī notiks Jāņa Pāvila II beatifikācijas procesa diecēzes ietvarā noslēgums.
Tas notiks Romas svētā Jāņa Laterāna bazilikā. Jāsaka, ka tas būs juridisks nevis
liturģisks akts. Esam sagatavojuši breviāra lūgšanu, ko vadīs kardināls Kamillo Ruini.
Pēc tam tiks noslēgta diecēzes tribunāla darba sesija.
VR: Vai sesijā
varēs piedalīties arī ticīgie?
Pr. S. Oders: Jā, tā būs publiska sesija.
Beatifikācijas procesā, kas tiek veikts diecēzes ietvarā, ir divi publiski notikumi.
Pirmais ir procesa atklāšanas sesija, kuras liecinieki bijām pirms diviem gadiem šajā
pašā svētā Jāņa Laterāna bazilikā, apustuļu Pētera un Pāvila svētku priekšvakarā.
Otrs brīdis ir procesa noslēgums, kad visa savāktā un apkopotā dokumetācija tiek sakārtota,
aizslēgta, apzīmogota un nodota Kanonizācijas lietu kongregācijai.
VR:
Vai tas tiešām ir visātrākais process Baznīcas vēsturē?
Pr. S. Oders:
Jāsaka, ka šis process patiesi tika veikts īpaši dinamiskā veidā. Sevišķi īss bija
pirmais posms, tas ir, laiks, kas pagāja no Svētā tēva nāves līdz procesa uzsākšanai.
Ja runājam par pašu procesu, tad jāsaka, ka materiālu vākšana un liecinieku uzklausīšana,
man šķiet, laika ziņā neatpalika no svētīgās Mātes Terēzes no Kalkutas procesa norisei.
VR: Beatifikācijas process ir ne tikai aculiecinieku uzklausīšana.
Tās ir arī vēstules, kas katru dienu pienāk Romas birojā. No tā ko cilvēki liecina
par Jāni Pāvilu II, kāds ir pāvests?
Pr. S. Oders: Pirmāmkārtam pāvests
ir garīgi tuvs katram cilvēkam. Viņu daudzi nesauc citādāk kā tikai par „mūsu pāvestu”,
un tas nav atkarīgs no nacionalitātes. Polijā viņu sauc arī par „mūsu Karolu”. Jānis
Pāvils II ir ienācis ļoti dziļi manā un arī daudzu citu personu dzīvē. Daudzas ģimenes
viņu uzskatu par savu locekli. Domāju, ka beatifikācijas process ir laiks, lai šis
„mūsu pāvests” vēl vairāk kļūtu par visu tautu pāvestu ne tikai emocionālajā līmenī,
bet arī cenšoties pieņemt viņa mācību, viņa skatījumu uz cilvēku un pasauli, viņa
garīgumu.