Benedikts XVI: Baznīca ir sakramentāla nevis politiska struktūra

Vispārējā audiencē piedalījās vairāk nekā 16 tūkstoši svētceļnieku. Tādēļ tā notika divās vietās. Svētā Pētera bazilikā sapulcējās Pjemontes reģiona bīskapi, kuri šajās dienās veic vizīti „ad Limina Apostolorum”, kā arī ticīgie, studenti un jaunieši.

"Dārgie draugi, arī Pjemontē un Aostas ielejā kristīgā ticība saskaras ar daudziem izaicinājumiem, kas ietekmē sabiedrības un kultūras dzīvi. Pieaug agnosticisma ietekme doktrinālajā jomā. Šodien nav viegli sludināt Evaņģēliju un dzīvot saskaņā ar to. Taču ticīgā tauta nezaudē drosmi un cerību, smeļot spēku lūgšanā. Šodien īpaši spēcīgi izjūtam nepieciešamību pēc svētuma, kas ir kristīgās dzīves mērķis" – teica pāvests.

Audiences dalībnieku vidū bija arī vairāku skolu audzēkņi. „Lai Lielā gavēņa laikā mēs atklātu Kristus sekošanas nozīmi un mācītos savā dzīvē īstenot Tēva gribu” – vēlēja Benedikts XVI. Vispārējā audience turpinājās Pāvila VI zālē. Tajā piedalījās svētceļnieku grupas no Francijas, Kanādas, Spānijas, Meksikas, Portugāles, Skotijas, Dānijas, Japānas, Vācijas, Austrijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Benedikts XVI pievērsās valstiskā laicisma tēmai. „Lūdzoties par valsts vadītājiem, Baznīca atzīst politisko institūciju leģitimitāti Dieva nodibinātajā kartībā, taču vadītājiem jābūt paklausīgiem Dievam” – skaidroja pāvests. Atgādināja, ka pēc katehēzes cikla par apustuļiem – kristīgās ticības pirmajiem lieciniekiem, runās par izcilākajām personām Baznīcas pirmajos gadsimtos. Viena no šādām personām ir Romas bīskaps svētais Klemenss. Viņš ir apustuļa Pētera trešais pēctecis. Vēstulē korintiešiem, kas tika uzrakstīta īsi pēc imperatora Domiciāna nāves, Klemenss pauž Romas Baznīcas rūpes par kristiešiem. Šī Baznīca pārējo vidū izceļas ar lielu mīlestību.

sk/RV