Jauni nemieri Jeruzalemē

Jeruzalemē turpinās sadursmes starp palestīniešiem musulmaņiem un izraēliešu kārtības sargu vienībām. Sadursmju motīvs ir šobrīd veiktie izrakumi netālu no Raudu mūra, kas kopā ar citiem mūriem kalpo par nostiprinājumu Mošeju laukumam. Izraelas arheologi izrakumos meklē Heroda tempļa atliekas, bet palestīniešu civilās un reliģiskās autoritātes tai pašā laikā izsaka bažas par Mošeju laukuma stabilitāti.

Laukumā, zem kura rokas arheologi, atrodas Al Aksas mošeja, kas nozīmes ziņā ir trešā islāma svētnīca tūlīt pēc Mekas un Medinas. Taču vieta, uz kuras uzbūvēta mošeja, ir svēta arī ebrejiem. Viņi šo laukumu, savukārt, sauc par Tempļa laukumu. Ticīgie ebreji šeit nesper kāju, jo baidās, ka var sabradāt kādas svētas tempļa relikvijas atlieku. Atgādināsim, ka šo templi 70. gadā sagrāva Romas imperators Tits. Tāpat ir vērts atgādināt, ka šī vieta ir svēta arī kristiešiem, jo tā atgādina par Jēzus vēršanos pret tirgotājiem templī.

673. gadā Jeruzalemi iekaroja kalifs Omārs un lika šeit uzbūvēt Klints mošeju un Al Aksas (arābu valodā – „tālāko”) mošeju, jo musulmaņi tic, ka šo vietu brīnumainā veidā atlidojot no Mekas uz zirga Buraka, apmeklējis pravietis Muhameds. Zirgu viņš piesējis pie Raudu mūra, tāpēc musulmaņi to sauc par Buraka mūri. Mošeju laukumu musulmaņi uzskata par svētu tāpat kā pašas mošejas. Izraelas policija šai laukumā bieži rīko reidus, kas izraisa musulmaņu neapmierinātību.

Ebreju un musulmaņu cīņa par šo vietu norisinās kopš 1967. gada, kad Izraela ieņēma Jeruzalemes vecpilsētu. 1969. gada 21. augustā kāds no Austrālijas atbraucis ebrejs aizdedzināja Klints mošejas iekšieni. Vecpilsētas iedzīvotāji – gan musulmaņi, gan ebreji kopā cīnījās ar liesmām, kas tomēr nodarīja zaudējumus zeltītajam kupolam un iznīcināja vērtīgu, dārglietām rotātu koka katedru, ko šeit, atgūstot Jeruzalemi no krustnešiem, bija uzstādījis saladīns.

Pēc ugunsgrēka sasauktajā islāma zemju sanāksmē tika izveidota Islāma konferences organizācija ar sēdekli Gedā, Sauda Arābijā. Tai pašā laikā tika izveidota Al Qods – tā arābu valodā sauc Jeruzalemi, komisija. Sākumā to vadīja Marokas karalis Hasans II, bet šobrīd viņa dēls Muhameds VI. Viņi tiek uzskatīti par Muhameda pēctečiem.

1969. gadā Izraela atvēra eju mūrī zem laukuma un uzsāka arheoloģiskos izrakumus. Tūlīt pēc tam sākās vardarbīgas sadursmes, kas jau ir izdzēsušas 80 cilvēku dzīvības. 2000. gadā sākās otrais konflikta vilnis, ko musulmaņi sauc par Al-Aksas intifādu. Tā precedents bija Ariela Šarona pastaiga par Mošeju laukumu, ko musulmaņi uztvēra kā provokāciju.

Šobrīd izrakumi zem laukuma turpinās. Bez tam Izraela ir sākusi sinagogas celtniecību vecpilsētas arābu kvartāla centrā, uz zemes, kas arī tiek uzskatīta par musulmaņu svētvietu. Šībrīža situācija draud izvērsties vēl plašākā konfliktā, vēl vairāk piešķirot tam reliģisko dimensiju.

iš