Jeruzalemē turpinās sadursmes starp palestīniešiem musulmaņiem un izraēliešu kārtības
sargu vienībām. Sadursmju motīvs ir šobrīd veiktie izrakumi netālu no Raudu mūra,
kas kopā ar citiem mūriem kalpo par nostiprinājumu Mošeju laukumam. Izraelas arheologi
izrakumos meklē Heroda tempļa atliekas, bet palestīniešu civilās un reliģiskās autoritātes
tai pašā laikā izsaka bažas par Mošeju laukuma stabilitāti.
Laukumā, zem kura
rokas arheologi, atrodas Al Aksas mošeja, kas nozīmes ziņā ir trešā islāma svētnīca
tūlīt pēc Mekas un Medinas. Taču vieta, uz kuras uzbūvēta mošeja, ir svēta arī ebrejiem.
Viņi šo laukumu, savukārt, sauc par Tempļa laukumu. Ticīgie ebreji šeit nesper kāju,
jo baidās, ka var sabradāt kādas svētas tempļa relikvijas atlieku. Atgādināsim, ka
šo templi 70. gadā sagrāva Romas imperators Tits. Tāpat ir vērts atgādināt, ka šī
vieta ir svēta arī kristiešiem, jo tā atgādina par Jēzus vēršanos pret tirgotājiem
templī.
673. gadā Jeruzalemi iekaroja kalifs Omārs un lika šeit uzbūvēt Klints
mošeju un Al Aksas (arābu valodā – „tālāko”) mošeju, jo musulmaņi tic, ka šo vietu
brīnumainā veidā atlidojot no Mekas uz zirga Buraka, apmeklējis pravietis Muhameds.
Zirgu viņš piesējis pie Raudu mūra, tāpēc musulmaņi to sauc par Buraka mūri. Mošeju
laukumu musulmaņi uzskata par svētu tāpat kā pašas mošejas. Izraelas policija šai
laukumā bieži rīko reidus, kas izraisa musulmaņu neapmierinātību.
Ebreju un
musulmaņu cīņa par šo vietu norisinās kopš 1967. gada, kad Izraela ieņēma Jeruzalemes
vecpilsētu. 1969. gada 21. augustā kāds no Austrālijas atbraucis ebrejs aizdedzināja
Klints mošejas iekšieni. Vecpilsētas iedzīvotāji – gan musulmaņi, gan ebreji kopā
cīnījās ar liesmām, kas tomēr nodarīja zaudējumus zeltītajam kupolam un iznīcināja
vērtīgu, dārglietām rotātu koka katedru, ko šeit, atgūstot Jeruzalemi no krustnešiem,
bija uzstādījis saladīns.
Pēc ugunsgrēka sasauktajā islāma zemju sanāksmē tika
izveidota Islāma konferences organizācija ar sēdekli Gedā, Sauda Arābijā. Tai pašā
laikā tika izveidota Al Qods – tā arābu valodā sauc Jeruzalemi, komisija. Sākumā to
vadīja Marokas karalis Hasans II, bet šobrīd viņa dēls Muhameds VI. Viņi tiek uzskatīti
par Muhameda pēctečiem.
1969. gadā Izraela atvēra eju mūrī zem laukuma un uzsāka
arheoloģiskos izrakumus. Tūlīt pēc tam sākās vardarbīgas sadursmes, kas jau ir izdzēsušas
80 cilvēku dzīvības. 2000. gadā sākās otrais konflikta vilnis, ko musulmaņi sauc par
Al-Aksas intifādu. Tā precedents bija Ariela Šarona pastaiga par Mošeju laukumu, ko
musulmaņi uztvēra kā provokāciju.
Šobrīd izrakumi zem laukuma turpinās. Bez
tam Izraela ir sākusi sinagogas celtniecību vecpilsētas arābu kvartāla centrā, uz
zemes, kas arī tiek uzskatīta par musulmaņu svētvietu. Šībrīža situācija draud izvērsties
vēl plašākā konfliktā, vēl vairāk piešķirot tam reliģisko dimensiju.