Benedikts XVI: Betlēmes Bērnā katrs cilvēks jūtas Dieva mīlēts

Šogad pāvesta vadītajā pirmajā vispārējā audiencē piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku no dažādām Eiropas valstīm. „Mūsu tikšanās notiek Ziemassvētku priecīgā noskaņā. Tā aicina priecāties par Pestītāja piedzimšanu” – teica Benedikts XVI. Ienākot pasaulē, Jēzus cilvēkiem dāvāja labestību, žēlsirdību un mīlestību. Interpretējot ekleziālās kopienas ticību, apustulis Jānis saka: „Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, lai mēs būtu Dieva bērni”.

Tie, kuri kontemplē silītē dusošo Jēzu, apbrīno Jaunavas Marijas dziļo ticību un pazemību. Dievs izvēlēja Mariju viņas pazemības dēļ – uzsvēra pāvests. Betlēmes Bērnā katrs cilvēks jūtas Dieva pieņemts un mīlēts. Ziemassvētku noslēpuma gaismā atklājam Dieva bezgalīgo labestību un mīlestību. Dievs caur savu Dēlu nodibināja ar mums jaunas attiecības: mēs kļuvām Viņa bērni.

Šajā liturģiskajā laikā apustulis Jānis aicina ticīgos pārdomāt par Dieva Vārda bagātību un neizmērojamo dziļumu. Kunga mīļotais māceklis atgādina, ka mēs patiesi esam Dieva bērni. Mēs piederam lielajai ģimenei, kurai Dievs ir Tēvs, jo Jēzus, vienpiedzimušais Dēls, atnāca uz šo pasauli un dzīvoja mūsu vidū, lai sapulcinātu visas tautas vienā ģimenē. Viņš atnāca, lai atklātu Tēva vaigu, vienotu debesis un zemi. Apustulis Jānis saprata mīlestības būtību. Savā vēstulē viņš raksta: „Tanī pastāv mīlestība, ka nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet gan Viņš mūs pirmāk mīlēja un sūtīja savu Dēlu gandarīšanai par mūsu grēkiem”.

Ziemassvētku laikā visā pasaulē skan vienkārša un reizē pārsteidzoša vēsts: „Dievs mūs mīl”. „Tātad mīlēsim Dievu, jo Dievs pirmāk mūs mīlējis” – aicina apustulis Jānis. Šis noslēpums ir ielikts arī mūsu rokās, lai dievišķās mīlestības apgaismoti, raudzītos uz debesu lietām un meklētu Dieva valstību un Viņa taisnību, ticot, ka viss pārējais „mums tiks dots klāt” – skaidroja pāvests. Tomēr Ziemassvētku prieks neļauj aizmirst ļaunuma noslēpumu (mysterium iniquitatis), tumsas spēkus, kas cenšas aizsegt dievišķās gaismas spožumu.

Sava Evaņģēlija prologā, kuru šajās dienās esam dzirdējuši vairākkārt, apustulis Jānis raksta: „Un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma”. Tas ir dramatisms, kas tāpat kā pāgātnē, arī šodien atklājas dažādos veidos. Dieva noraidīšanas veidi ir bīstami arī mūsdienu laikmetā: no atklātas vienaldzības un zinātniskā ateisma līdz modernizēta jeb postmoderna Jēzus prezentācijai. Šodien Jēzu daudzi uzskata tikai par vienkāršu „gudrības skolotāju” vai arī tik tālu tiek idealizēts, ka šķiet ka ir izkāpis no kādas pasakas.

Pāvests skaidroja, ka Jēzus, patiess Dievs un patiess Cilvēks, nenogurstoši sludina prieka vēsti visām tautām, apzinoties, ka „Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās”. Tikai silītē dusošajam Bērnam pieder dzīvības noslēpums. Tādēļ aicina visus pieņemt Viņu savās sirdīs, mājās, pilsētās. Dzirdam Jāņa vārdus: „Bet kuri Viņu uzņēma, kas tic Viņa vārdam, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem”. „Jēzus priekšā mēs nevaram palikt vienaldzīgi” – uzsvēra pāvests.

Kāda ir mūsu attieksme? Vai mēs pieņemsim Kristu? Atrast atbildes uz šiem jautājumiem mums palīdzēs Betlēmes ganu vienkāršība un trīs Austrumu ķēniņu neatlaidība meklēt Dieva zīmes. Lai šajās dienās raugāmies uz Mariju un Jāzepu. Kristietības divtūkstošgadu garajā vesturē ir bijuši neskaitāmi vīrieši un sievietes, jaunieši un pieaugušie, bērni un sirmgalvji, kuri ieticēja Ziemassvētku noslēpumam un atvēra sirdis Emanuelam. Viņi ir kā gaismas un cerības bākas, kas apgaismo arī mūsu ceļu – teica Benedikts XVI.

Apceri par Dieva mīlestības noslēpumu pāvests atkārtoja franču, angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodās. Apsveicis atsevišķas svētceļnieku grupas, Svētais tēvs uzrunāja jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, vēlot visiem mierīgu un Dieva žēlastībām bagātu gadu. Vispārējā audience noslēdzās ar kopīgi skaitītu lūgšanu „Tēvs mūsu”.

sk/RV