Bulgārijas un Rumānijas bīskapu atziņas par šo zemju pievienošanos ES

1. janvārī Bulgārija un Rumānija kļūs par Eiropas Savienības loceklēm. Ielūkosimies kā iestāšanos Eiropas Savienībā vērtē šo zemju bīskapi. Bulgārijas bīskapu konferences prezidents Hristo Projkovs stāsta, ka Bulgārija ir vienmēr atradusies Eiropas perifērijā, tai pašā laikā vienmēr esot Eiropas zeme. IX gadsimtā, kad bulgāri sāka pieņemt kristietību, karalis Boriss lūdza kristību Romai, taču baidījās no Bizantijas.

Arī pēdējos 50 gados Bulgārija ir orientējusies uz Rietumiem, taču vienlaikus pastāvēja bailes no Padomju Savienības. Tagad gan šķiet, ka viss ir normalizējies un Bulgārijai vairs nebūtu no kā baidīties. Tomēr bailes pastāv un tās ir pastiprinājis sekularizācijas vilnis. Valstī notiek plašas diskusijas par to, vai apstiprināt vai noliegt eutanāziju, abortus, homoseksuāļu laulības. Bīskaps Projkovs ir neizpratnē par to, ka cilvēki ir gatavi sacelties pret Dievu un morāli. Viņš atgādina, ka Bulgārija ir kristīta pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem.

Kristietība ir saglabājusies, neraugoties uz vajāšanām un visdažādākajām grūtībām. „Vai tiešām tagad tik viegli turpināsim paciest visu to, kas ir pret Dievu?” vaicā bulgāru bīskaps. „No otras puses, esam liecinieki tam, ka Rietumeiropa vairs nevēlas atzīst savas kristīgās saknes,” viņš piebilst. Monsinjors Projkovs atgādina, ka Bulgārija ir kristīga zeme un ka tāda tā vēlas ieiet pa Eiropas atvērtajām durvīm, līdzi nesot savas kristīgās kultūras bagātības kā dāvanu pārējai Eiropai.

Bukarestes arhibīskaps Joans Robu savukārt apliecina, ka Rumānijas kristīgās kopienas neslēpj savu satraukumu par Eiropas konstitūciju, kurā nav pieminētās kontinenta kristīgās saknes. Rumānija, tāpat kā Bulgārija, ir gatava nest līdzi savu kristīgo mantojumu.


iš