Benedikts XVI svinēja Euharistiju Svētā Gara katedrālē un atvadījās no Turcijas
Sava apustuliskā ceļojuma uz Turciju pēdējā dienā, 1. decembrī, Benedikts XVI celebrēja
Euharistiju Stambulas Svētā Gara katedrālē. Svētnīcas priekšā viņu sagaidīja bērnu
grupa, kas skandināja vārdu „Benedetto” un dziedāja „Evenu Shalom”. Viņam tika pasniegti
četri balti baloži, kuri pēc tam tika palaisti gaisā. Pāvests pasvētīja Jāņa XXIII
jauno bronzas statuju, kas atrodas katedrāles pagalmā. Benediktu XVI sveica šī mākslas
darba autors Carlo Baljana un Stambulas mērs Sari Guls. Starp citu, 2000. gadā, ielu,
kur atrodas nunciatūra, viņš gribēja nosaukt pāvesta Andželo Ronkalli vārdā.
Katedrālē
Benediktu XVI ticīgie sagaidīja ar vētrainiem aplausiem. Euharistijas svinībās piedalījās
ne tikai latīņu, bet arī armēņu, kaldiešu un sīru rita ticīgie. Lūgšanas un dziedājumi
Svētās Mises laikā izskanēja latīņu, turku, franču, vācu, sīru, arābu un spāņu valodās.
Ceremoniju pāvests iesāka ar liturģisko sveicienu turku valodā, bet homīliju teica
franču valodā. Euharistijā piedalījās ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I, armēņu
apustuliskais patriarhs Mesrobs II, sīru-pareizticīgo metropolīts Filuksinos Cetins
un protestantu Baznīcu pārstāvji.
Apsveikuma vārdus teica Stambulas latīņu
rita apustuliskais vikārs Luīss Pelātrs. Piebildīsim, ka liturģiskās svinības kuplināja
vairāki kori: 80 cilvēku lielajā korī piedalījās ne tikai latīņu rita katoļticīgie,
bet arī daži pareizticīgie un musulmaņi. Dziedāja arī sīru-pareizticīgo kopienas 40
jauniešu koris, sīru-katoļu un armēņu koris.
Homīlijā pāvests Benedikts XVI
atgādināja, ka mūsu ticības un vienotības pastāvīgais avots ir Svētais Gars. Svētīgi
mēs esam, kad Viņš atver mūs laimei, ka varam ticēt un ieved mūs lielajā kristiešu
saimē – Baznīcā. Dzīvot Gara dzīvi, tas nozīmē, nedzīvot vairs tikai sev, bet iemācīties
līdzināties Kristum un kalpot brāļiem. Tāpat kā pirms 27 gadiem Jānis Pāvils II šajā
pašā katedrālē, tā arī šoreiz Benedikts XVI izteica vēlmi turpināt iet pa vienības
veicināšanas ceļu, darboties visu labā un ikvienas rīcības pirmajā plāksnē nostādīt
ekumēnisko perspektīvu.
Pāvests uzsvēra, ka Baznīcas jaunās dzīves avots ir
Kristus, Viņš ir stūrakmens. Labā Vēsts ir ne tikai Vārds, bet tā ir Persona – dzīvais
un augšāmcēlies Kristus. Cilvēka vislielākais dārgums ir Kristus dzīve, un Baznīcas
misija ir piepildīt visus ar šo Kristus dzīvi. Liturģijas laikā pāvests Benedikts
XVI un patriarhs Bartolomejs I apmainījās ar miera skūpstu un noslēgumā abi deva klātesošajiem
savu svētību.
Pēc ceremonijas pāvests itāliešu un franču valodā vērsās pie
visiem Stambulas un citu Turcijas pilsētu iedzīvotājiem ar pateicības vārdiem: “Es
pateicos visiem Stambulas un citu Turcijas pilsētu iedzīvotājiem par sirsnīgo uzņemšanu,
kas man visur tika izrādīta. Mana pateicība ir vēl jo lielāka un dziļāka, zinot, ka
mana klātbūtne šajās dienās, cilvēku ikdienas dzīves norisē, izraisīja ne vienu vien
traucējumu. No sirds pateicos arī par sapratni un parādīto pacietību. Paldies!”
Pēc
Svētās Mises pāvests devās uz tuvumā esošo pontifikālo rezidenci un pēc tam uz Stambulas
lidostu. Viņu pavadīja Turcijas bīskapu konferences locekļi, ekumeniskais patriarhs,
armēņu apustuliskais patriarhs un sīru-pareizticīgo metropolīts. Pirms iekāpšanas
lidmašīnā, Benediktu XVI uzrunāja gubernators, militārais komandieris un Stambulas
mērs. Plks. 13.45, pēc Itālijas laika, pāvests ar Turkish Airlines lidmašīnu
Boeing 737-800 ielidoja Romas Ciampino lidostā, no kurienes ar automašīnu devās
uz Vatikānu. Tā noslēdzās Benedikta XVI piektais ārzemju ceļojums. Tas bija arī 118
apustuliskais ceļojums Baznīcas vēsturē.