Stambula: Benedikts XVI svētā Jura baznīcā

30. novembrī – apustuļa svētā Andreja svētkos – Stambulas patriarhālajā baznīcā Benedikts XVI piedalījās Konstantinopoles patriarha Bartolomeja I vadītajā bizantiešu rita liturģijā. Uzrunā pāvests pievērsās divu apustuļu – Pētera un Andreja – gaitām. Svētais apustulis Andrejs ir Konstantinopoles Baznīcas aizbildnis. Tieši viņš bija pirmais, kurš saņēma Jēzus aicinājumu un atveda pie Jēzus savu brāli Sīmani.

„Šodien, Pētera pēctecim tiekoties ar savu Brāli bīskapībā, šīs Baznīcas vadītāju, vēlreiz varam piedzīvot Pētera un Andreja vienotību un aicinājumu” - teica pāvests. „Mūsu brālīgā tikšanās iezīmējas ar īpašām attiecībām, kas vieno Romas un Konstantinopoles Baznīcas”. Benedikts XVI atzīmēja, ka kopš 1964. gada starp abām Baznīcām notikusi ļoti zīmīga tuvināšanās. Arī viņš šeit ir ieradies, lai atjaunotu un stiprinātu kopējos centienus pēc abu Baznīcu pilnīgas savstarpējas vienības.

„Varu jums apgalvot”, uzsvēra pāvests, „ka katoļu Baznīca ir gatava darīt visu iespējamo, lai pārvarētu šķēršļus un kopā ar pareizticīgo brāļiem un māsām meklētu efektīvākus pastorālās sadarbības līdzekļus šī mērķa sasniegšanai”. Abus brāļus - Pēteri un Andreju – Jēzus aicināja kļūt par cilvēku zvejniekiem. Viņš tiem uzticēja misiju mācīt visas tautas. Šodien šis uzdevums ir vēl svarīgāks un neatliekamāks. Tas attiecas arī uz Eiropas kultūrām, ko spēcīgi skāris sekularizācijas process.

Šodien, kopā ar visām citām kristīgajām kopienām esam aicināti palīdzēt Eiropai apzināties savas saknes, tradīcijas, kristīgās vērtības un atrast jaunu vitalitāti. Mūsu centieni veidot ciešāku saikni starp katoļu un pareizticīgo Baznīcu ir daļa no šī misionārā uzdevuma. Nesaskaņas starp kristiešiem ir skandāls pasaules acīs un šķērslis Evaņģēlija sludināšanai. Dieva mīlestības vēstījumu cilvēki pieņems kā ticamu tikai tad, kad kristiešu starpā valdīs brālīga vienotība un savstarpēja mīlestība.

Abi brāļi – Sīmanis Pēteris un Andrejs – tika kopā aicināti kļūt par cilvēku zvejniekiem. Taču vienu un to pašu uzdevumu tie veica dažādos veidos un vietās. Sīmanis, neskatoties uz cilvēcisko vājumu, tika nosaukts par Pēteri - „klinti”. Viņam tika uzticēta universāla mēroga atbildība, kas, diemžēl, kļuva par mūsu domstarpību cēloni, taču mēs ceram šīs domstarpības pārvarēt, balstoties uz brālīgu dialogu. Savukārt, pateicoties Andrejam notika senās kristietības un grieķu kultūras tikšanās. Šo tikšanos īpaši bagātināja Austrumu Baznīcas tēvi, kuri mums ir atstājuši vērtīgu mantojumu. Gan Andrejs, gan Pēteris savas dzīvības atdeva pie krusta koka. Viņi mums māca, ka katra kristieša un visas Baznīcas ceļš, kas ved mūs uz mūžīgo dzīvi, ir Kristum sekošanas un krusta ceļš.

Uzrunas noslēgumā pāvests atgādināja, ka abām Baznīcām ir kopīga ticība un kopīga cerība. Jēzus atdeva sevi nāvē uz krusta mūsu pestīšanas labā un trešajā dienā augšāmcēlās. Mēs visi, gan katoļi, gan pareizticīgie, ticam un ceram uz šo pestīšanu.

sk/je/RV