Pāvests un patriarhs parakstīja kopīgu deklarāciju

Bizantiešu rita liturģijas noslēgumā pāvests un patriarhs deva svētību latīņu un grieķu ritā. Pēc tam viņi devās uz Troņa zāli, kur tika nolasīta un parakstīta kopīgā deklarācija. Romas bīskapa Benedikta XVI un ekumeniskā patriarha Bartolomeja I tikšanās ir Dieva dāvana. Pateiksimies Dievam, ka varam justies kā brāļi un ar atjaunotu degsmi turpināt ceļu uz pilnīgu vienotību. Lai mūsu tikšanās kļūst par spožu zīmi un pamudinājumu gan katoļiem, gan pareizticīgajiem būt mīlestības un patiesības komūnijā – lasām deklarācijā.

Pāvesta Pāvila VI un patriarha Atenagora tikšanās atklāja cik pasaulei nepieciešama ir vienotība un iezīmēja virzienu tās sasniegšanai. Ne mazāk svarīga bija Jāņa Pāvila II un Dimitriosa I tikšanās. Tās laikā tika izveidota teoloģiskā dialoga jauktā komisija. Viens no deklarācijas punktiem attiecas uz seno ekskomunikāciju atcelšanu, kas gadsimtu gaitā negatīvi ietekmēja attiecības starp katoļiem un pareizticīgajiem. Šajā jautājumā liela nozīme ir minētās komisijas darbībai.

Baznīcas misija ir sludināt Evaņģēliju mūsdienu pasaulē, kurā izplatās sekularizācija, relatīvisms un nihilisms. Šo izaicinājumu priekšā ir jāsadarbojas un kopīgi jāliecina par kristīgajām vērtībām. Deklarācijā uzsvērts fakts, ka Eiropas integrācijas procesā ir jāņem vērā visi aspekti, kas attiecas uz cilvēka cieņu un tiesībām, sevišķi, tiesībām uz reliģijas brīvību. Jārespektē kristīgo minoritāšu tiesības. Šodien daudzās pasaules malās kristieši ir ierauti bruņotu konfliktu virpulī, kuru negatīvās sekas ir nabadzība, emigrācija, sieviešu un bērnu izmantošana. Katoļi un pareizticīgie ir aicināti kopā aizstāvēt katras personas cieņu, kas radīta pēc Dieva attēla un līdzības, kā arī veicināt ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību.

Nē – nevainīgo nogalināšanai! – uzsvērts deklarācijas 11. punktā. „Kopīgi apstiprinām, ka nevainīgu cilvēku nogalināšana reliģijas vārdā apvaino Dievu. Mūsu pienākums ir aizstāvēt cilvēka dzīvību, katra cilvēka dzīvību”. Abu Baznīcu vadītāji uzsvēra, ka viens no neatliekamajiem uzdevumiem ir panākt mieru Tuvajos Austrumos, kur dzīvoja, nomira un augšāmcelās Kristus, kur dzīvoja un dzīvo mūsu brāļi ticībā. Viskarstākā vēlēšanās ir, lai šajā zemē pēc iespējas ātrāk tiktu panākts patiess un ilgstošs miers. Deklarācija noslēdzas ar apustuļa Pāvila vārdiem: „Žēlastība jums un miers no mūsu Dieva Tēva un Jēzus Kristus!”

sk/RV